Madonas novada kultūras centrā 19. aprīlī norisinājās jau otrais Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotais ģimeņu forums “Ja vien mēs vairāk sarunātos”. Piedaloties darba devējiem, pašvaldību un nevaldību organizāciju pārstāvjiem, kā arī “Goda ģimenes” apliecību īpašniekiem, interaktīvās darba grupās un iedvesmas lekcijās tika aktualizēta cieņpilna konfliktsituāciju risināšana darbavietā, ģimenē un sabiedrībā kopumā.
Demokrātiskā sabiedrībā viedokļu atšķirība ir pašsaprotama lieta, un prasme izteikt savu viedokli un to argumentēt ir jātrenē, tāpat kā klausīšanās un runāšana. Viedokļu atšķirība bieži vien rada domstarpības un strīdus, bet ir svarīgi izprast, kā tie rodas un kā tos cieņpilni risināt. Šie arī bija būtiskākie jautājumi, uz kuriem pasākuma dalībnieki meklēja atbildes.
Forumā ar izglītojošām lekcijām un iedvesmas runām uzstājās Latvijā atpazīstamas personības – hokejists un izaugsmes treneris Jēkabs Rēdlihs, biedrības “Latvijas autisma apvienība” un uzvedība.lv vadītāja Līga Bērziņa, kā arī nevardarbīgas komunikācijas un apzinātības trenere, sertificēta mediatore Ilze Dzenovska un “Draugiem Group” mācību projektu vadītāja un mentore Agnese Pumpure.
Lai gūtu praktisku pieredzi un apzinātu labās prakses piemērus, foruma dalībniekiem bija iespēja ne tikai klausīties, bet arī piedalīties vairākās darba grupās, kurās tika analizēti un praktizēti dažādi konfliktsituāciju risinājumu veidi. Viens no darba grupu tematiem bija apzinātas izvēles iespējamība – kā attīstīt empātiskas klausīšanās prasmes konfliktsituācijās. Papildus tam darba grupās tika pārrunāta emocionālā vardarbība darbavietās, kā to atpazīt un samazināt, kā arī meklētas atbildes uz to, vai cieņpilnu konfliktu risināšanai pastāv robežas. Foruma noslēgumā dalībnieki dalījās vērtīgās atziņās, kas izgaismo gan izaicinājumus, gan iespējamos risinājumus cieņpilnā konfliktsituāciju risināšanā gan darba, gan ģimenes vidē.
“Katrs ģimeņu forums sniedz unikālu iespēju mācīties un iedvesmoties no nozares ekspertiem, kā arī citam no cita, tādējādi paplašinot savu prasmju arsenālu un veicinot pozitīvu vidi savā darbavietā, ģimenē un sabiedrībā kopumā. Mūsu mērķis – lai šie ģimeņu forumi kļūst par vērtīgu pieredzes apmaiņas un iedvesmas vietu darba devējiem, pašvaldību un nevaldību organizāciju pārstāvjiem, nodrošinot efektīvu sadarbību un zināšanu apmaiņu,” stāsta Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.
Sabiedrības integrācijas fonds un Madonas novada pašvaldība izsaka pateicību visiem foruma dalībniekiem, kā arī aicina sekot līdzi jaunumiem SIF tīmekļa vietnē un sociālajos tīklos, lai nepalaistu garām nākamo ģimeņu forumu, kurš norisināsies novembrī.
Pirmais Sabiedrības integrācijas fonda rīkotais ģimeņu forums “Ja vien mēs vairāk sarunātos” norisinājās pērnā gada izskaņā kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”, kura ietvaros svinīgā apbalvošanas ceremonijā tika godināti konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība Latvijā 2023” finālisti un paziņots titula ieguvējs.
Mūsu uzņēmumā liela nozīme tiek piešķirta darbinieku labbūtībai un viņu spējai būt klātesošiem un efektīviem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Tādēļ mobilā bērnu stūrīša izveide kļuva par būtisku soli šī mērķa sasniegšanā, un prieks redzēt, ka tas ir saņēmis plašu darbinieku atzinību.
Šī iniciatīva veicina darbinieku vēlmi nākt uz biroju un socializēties ar kolēģiem, līdzi ņemot savus bērnus, kuriem savukārt tiek nodrošināta droši un ērti apstākļi rotaļām. Mūsu pieeja ir stiprinājusi bērnu izpratni par vecāku darba vidi, vienlaikus ļaujot vecākiem būt vairāk iesaistītiem savu bērnu ikdienā. Darbinieki ir priecīgi par mobilā bērnu stūrīša izveidi, kā arī bērni to labprāt izmanto – gan ikdienā, gan arī bērniem speciāli organizētos biroja pasākumos.
Kā zināms, ģimene ir nozīmīga daļa no dzīves, un ja mēs kā uzņēmums varam iesaistīties tajā, lai sekmētu laimīgas ģimenes, mēs ar lielāko prieku to darām paši un aicinām arī citus! Mūsu pārliecība, ka laimīgs vecāks veido gan pozitīvu darba vidi, veicinot uzņēmuma un tā kultūras attīstību, gan arī būvē laimīgāku sabiedrību.
Projekta “Ģimenei draudzīga darba vieta” ietvaros esam radījuši mobilo bērnu stūrīti, kas aprīkots ar dažādām attīstošām rotaļlietām, spēlēm, rokdarbiem un fiziskām aktivitātēm, kas ir piemērotas dažāda vecuma grupām. Tas ļauj darbinieku bērniem pavadīt kvalitatīvu laiku birojā, kamēr viņu vecāki var koncentrēties uz darba uzdevumiem. Apzināti esam izvēlējušies bērnu stūrīti veidot mobilu, ļaujot to ērti pārvietot un pielāgot individuālām vajadzībām un interesēm. Tas nodrošina elastību un drošību, vienlaikus ļaujot bērniem izklaidēties savā rotaļu zonā un būt vecāku tuvumā.
Mēs, Visma Labs, esam pārliecināti, ka elastība būtiski stiprina mūsu sadarbību un kopējo uzņēmuma kultūru. Šī projekta ieviešana ir devusi mums iespēju padarīt mūsu darba vidi vēl ģimenēm draudzīgāku, par ko esam ļoti pateicīgi šim projektam.
“Euroaptieka” savu atzinību kā ģimenei draudzīga darbavieta ieguva 2023. gada maijā, atzīmējot apņemšanos radīt vidi, kurā darbinieku ģimenes justos novērtētas un iesaistītas. Gada laikā aicinājām mūsu darbinieku bērnus piedalīties radošos konkursos, piešķirot viņiem uzņēmuma dāvātas balvas.
Līdz šim uzņēmums ir nodrošinājis darbiniekiem daudzveidīgus bonusus, tostarp atlaides “Euroaptieka” aptiekās, pilnīgu darba apavu iegādes segšanu, iespēju apgūt farmaceita asistenta profesiju ar “Euroaptiekas” finansiālu atbalstu, kā arī virkni citu priekšrocību. Taču, gatavojoties 2024. gadam, mēs rūpīgi izvērtējām, kā paplašināt mūsu iniciatīvas, lai turpinātu stiprināt mūsu statusu kā ģimenei draudzīga darbavieta. Šajā kontekstā esam ieviesuši jaunas brīvdienu iespējas darbiniekiem: papildu apmaksātu brīvdienu vecākiem, kuru bērni sāk mācības 1. klasē, brīvdienu laulības gadījumā, kā arī papildu brīvdienas darbinieka dzimšanas dienā. Esam uzlabojuši atbalstu redzes korekcijas līdzekļiem un, pēc četru gadu pārtraukuma, 2024. gada februārī atsākām organizēt uzņēmuma gada balli, aicinot darbiniekus piedalīties šajā notikumā kopā ar saviem partneriem. Papildus tam, šogad mēs plānojam rīkot īpašu pasākumu mūsu darbinieku bērniem, turpinot demonstrēt mūsu apņemšanos veicināt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru.
Darbinieku piesaistes un noturēšanas jautājums ir kļuvis aizvien nozīmīgāks katrā uzņēmumā. Mūsdienās darbiniekiem ir svarīgi atrast līdzsvaru starp personīgo un profesionālo dzīvi – gan laika, gan finansiālā aspektā. “Es uzskatu, ka ģimenei draudzīgas darbavietas programma ir spēcīgs rīks, kas uzņēmumiem ļauj padziļināti izprast, kā uzlabot darbinieku lojalitāti, strādājot konkrētā uzņēmumā. Šī pieeja veicina emocionālās saiknes veidošanos starp darbiniekiem un uzņēmumu, radot abpusēji izdevīgu vidi,” stāsta personāla daļas vadītāja Daiga Trumpe.
Foruma laikā dalībniekus ar īsām izglītojošām lekcijām un iedvesmas runām konfliktsituāciju risināšanā iepazīstinās eksperti un Latvijā atpazīstamas personības.
Pēc pusdienām dalībniekiem būs iespēja piedalīties interaktīvās darba grupās, kurās, analizējot vairāku konfliktsituāciju potenciālos risinājumus, varēs apgūt un kopā ar speciālistiem praktizēt dažādas metodes, kā rīkoties cieņpilni.
Paralēli lekcijām un darba grupām bērniem tiks piedāvāta atsevišķa, īpaši sagatavota izklaides programma, kurā sadarbībā ar “Laboratorium zinātnes skolu” viņi varēs piedalīties aizraujošu eksperimentu veikšanā, bet pēcāk kopā ar iluzionistu Valdemāru apgūt maģiskus burvju trikus.
Ņemot vērā, ka programma piemērota pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, foruma dalībnieku – bērnu vecums ir no 3 līdz 8 gadiem.
Forumā piedalīsies arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs un SIF sekretariāta direktores vietniece Dace Spaliņa, bet par foruma dalībniekiem rūpēsies brāļi Kozlovski. Savukārt jaunākos foruma apmeklētājus palīdzēs izklaidēt un pieskatīt multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra KUBS pārstāvji.
Uz tikšanos ģimeņu forumā!
“Autentica” vienmēr bijusi ģimenēm pretimnākošs un draudzīgs uzņēmums, taču statusa “Ģimenei draudzīga darbavieta” iegūšanas process un tikšanās ar citiem uzņēmumiem pieredzes apmaiņas pasākumā, ļāva gan pārvērtēt esošās lietas, gan lieku reizi apzināties, ka ne viss, kas pieejams un pašsaprotams “Autentica” darbiniekiem, ir pašsaprotams arī citos uzņēmumos.
“Autentica” statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta” ieguva 2023. gada maijā un uzreiz arī izmantoja iespēju piedalīties grantu konkursā, piesakot ideju par “Autentica” atpūtas telpas iekārtošanu darbinieku un viņu ģimenes locekļu labbūtības celšanai.
Iepriekš “Autentica” darba telpās bija izveidoti nelieli atpūtas stūrīši, tomēr, atrodoties tajos, vienmēr bija jāpiedomā, lai citiem netraucētu strādāt. Saņemot granta konkursa finansējumu, iesaistot darbiniekus, viena no “Autentica” darba telpām tika pārveidota un iekārtota par atpūtas telpu.
Tagad uzņēmumā ir atpūtas telpa, kas ir norobežota no darba zonām, tādēļ tajā, netraucējot strādājošos, gan darbinieki, gan viņu ģimenes locekļi var ne tikai atpūsties, lasīt grāmatas, klausīties mūziku, bet arī spēlēt dažādas spēles.
Kopš atpūtas telpas ierīkošanas, visbiežāk tajā var satikt darbiniekus, kas spēlē galda futbolu, skolniekus, kas gaida savus vecākus, bet dažkārt tajā pusdienlaiku guļ kāds saguris pirmsskolnieks, kas paņemts līdzi uz darbu. Reizēm šī telpa tiek izmantota arī darba sapulcēm, nevis tādēļ, ka pietrūkst telpu, bet tādēļ, ka darbiniekiem šī telpa patīk, un tā ir iespēja pabūt neikdienišķīgākos apstākļos. Pateicoties dalībai programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta”, “Autentica” darbinieki un viņu ģimenes locekļi var uzņēmumā justies vēl mājīgāk.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izveidojis inovatīvu rīku – atbalsta kalkulatoru, kur iedzīvotāji var vienuviet atrast informāciju par valsts un pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm dažādās Latvijas pašvaldībās.
Kas ir atbalsta rīku kalkulators?
Atbalsta rīku kalkulators, kas atrodams tīmekļvietnē vietagimenei.lv, ir izveidots, lai palīdzētu iedzīvotājiem ātri un ērti uzzināt par ģimenēm pieejamo valsts un pašvaldību sniegto atbalstu. Sabiedrības integrācijas fonda izstrādātais rīks ir īpašs ar to, ka sniedz iespēju vienkopus redzēt mērķēto valsts un pašvaldību atbalstu dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī modelēt situācijas, ja tiek plānots ģimenes pieaugums, lai jau laikus varētu noskaidrot pieejamo pakalpojumu grozu. Būtiski, ka par rīkā pieejamajiem datiem atbildīga ir katra pašvaldība individuāli, aktualizējot un norādot pieejamās atbalsta iespējas savā pašvaldībā. Ja dati nav aktualizēti, aicinām vērsties pie konkrētās pašvaldības atbildīgajiem dienestiem.
Svarīgs jautājums, jo īpaši jaunajām ģimenēm, ir atvases iekārtošana pirmsskolas izglītības iestādē. Bērnudārzu rindu problēma Latvijā ir atšķirīga, un atbalsta rīku kalkulators sniedz pārskatu arī par to, cik garas ir rindas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs, kādas ir līdzfinansējuma iespējas ēdināšanai un pabalsti bērniem, kuri apmeklē privātās vai valsts izglītības iestādes.
Kā izmantot kalkulatoru?
Lai iepazītos ar daudzveidīgo atbalstu, kas pieejams dažādām iedzīvotāju grupām atkarībā no individuālajām vajadzībām un situācijas, dodies uz https://ej.uz/salidzinipasvaldibas un aizpildi anketu, norādot tādu informāciju kā, piemēram:
Pēc anketas aizpildīšanas iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt detalizētu informāciju, piemēram, par pieejamo pašvaldības atbalstu ģimenes pieauguma gadījumā, vai pašvaldības teritorijā ir nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports bērniem, vai un kādā apmērā tiek finansēti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestādēs, kā arī citu noderīgu informāciju.
“Esam gandarīti, ka, sadarbojoties ar Latvijas pašvaldībām, esam izveidojuši šo noderīgo rīku. Katrā pašvaldībā atbalsta iespējas var būtiski atšķirties, un mūsu praksē nereti ir nācies konstatēt, ka iedzīvotāji nemaz nezina vai nav informēti par to, kādi pakalpojumu grozi pienākas konkrētajās pašvaldībās. Atbalsta rīku kalkulators ir būtisks resurss ikvienam, kurš meklē iespējas saņemt atbalstu dažādās dzīves situācijās, tāpēc vēlamies, lai ikviens iedzīvotājs būtu informēts par šī kalkulatora pieejamību un to izmantotu pēc iespējas biežāk,” stāsta Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.
Ar Latvijas pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm vienkopus iespējams iepazīties, apmeklējot vietni https://ej.uz/sif_kalkulators. Izvēloties sev interesējošo pašvaldību, iepazīsties ar dažādu pabalstu un līdzfinansējumu apmēru, ko konkrētā pašvaldība sniedz saviem iedzīvotājiem. Pieejamo informāciju ievieto un aktualizē katra pašvaldība Sabiedrības integrācijas fonda programmas “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ietvaros.
Divus mēnešus 43 Latvijas pašvaldībās norisinājās Sabiedrības integrācijas fonda rīkotais staigāšanas izaicinājums “Miljoni soļu Latvijai!”. Gandrīz 20 000 Latvijas iedzīvotāju kopīgiem spēkiem nostaigājuši teju 6 miljardus soļu jeb vairāk nekā 4 miljonus kilometru. Sīvā cīņā, komandu vietu sadalījumam mainoties teju katru dienu, par aktīvāko pašvaldību atzīta Varakļānu novada pašvaldība.
Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem bija ne tikai motivēt Latvijas iedzīvotājus veselīga dzīvesveida atbalstīšanā, bet arī veidot ikviena iedzīvotāja piederības un kopienas sajūtu savai pašvaldībai. Kā stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce, kopīgas aktivitātes un mērķu sasniegšana veicina emocionālo labsajūtu un piederības sajūtu vietējai kopienai, kas ir būtiski saliedētas sabiedrības veidošanā.
Aktīvāko pašvaldību TOP 5
Vērtējot komandu jeb pašvaldību rezultātus pēc aktīvo dalībnieku vidējā soļu skaita, par izaicinājuma “Miljoni soļu Latvijai” uzvarētāju un aktīvāko pašvaldību atzīta Varakļānu novada pašvaldība (izaicinājuma laikā 189 dalībnieki vidēji nostaigājuši 475 658 soļus). Otro vietu ieguvusi Krāslavas novada pašvaldība (93 dalībnieki ‒ 411 131 soļi), trešo vietu ieņem Ogres novada pašvaldība (810 dalībnieki ‒ 399 649 soļi), bet TOP 5 noslēdz Daugavpils valstspilsētas pašvaldība (208 dalībnieki ‒ 395 049 soļi) un Olaines novada pašvaldības (180 dalībnieki ‒ 394 177 soļi).
Kopīgi sasniegtais rezultāts
“Miljoni soļu Latvijai” izaicinājumā piedalījās 19 126 cilvēki no 43 Latvijas pašvaldībām. Pastaigās, skrējienos un kustībā kopīgi noieti 4 136 328 km. Tas būtu kā 116 reizes apiet apkārt Latvijai vai 2403 reizes – apkārt pasaulei. Ja šo attālumu veiktu ar auto, būtu radīti 745 000 kg CO2 izmešu. Latvijas iedzīvotāji vidēji nedēļas laikā nostaigājuši vairāk nekā 35 896 soļus jeb vidēji dienā – 5128 soļus.
“Par spīti sniegam un aukstumam, atkusnim un ledum, esam sasnieguši un pat trīskārt pārsnieguši iecerēto soļu skaitu. Sabiedrības integrācijas fonds izsaka lielu pateicību un novērtē ikkatra “Miljoni soļu Latvijai” izaicinājuma dalībnieka iesaisti. Šis izaicinājums iesaistīja teju 20 000 Latvijas iedzīvotājus visā Latvijā, dažādos vecumposmos un ar dažādu fizisko sagatavotību. Jāuzteic arī pašvaldības, kas ar savu aktīvo līdzdalību apliecināja to, ka kopīgiem spēkiem varam sasniegt ievērojamus rezultātus un veidot stiprāku, saliedētāku sabiedrību,“ tā izaicinājuma rezultātus vērtē Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Visvairāk nostaigāto soļu TOP 5
Pēc kopējo nostaigāto soļu skaita izaicinājuma līdere ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (462 347 933 soļi), kam seko Liepājas valstspilsētas pašvaldība (287 941 159 soļi), Valmieras novada pašvaldība (271 345 562 soļi), Saldus novada pašvaldība (267 786 638 soļi) un Ogres novads (265 766 690 soļi).
Lielāko komandu TOP 5
Vērtējot pēc dalībnieku skaita, lielākās komandas izaicinājuma noslēgumā ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība (1761 dalībnieki), kam seko Liepājas valstspilsētas pašvaldība (908 dalībnieki), Valmieras novada pašvaldība (907 dalībnieki), Saldus novada pašvaldība (827 dalībnieki) un Ogres novads (810 dalībnieki).
Aktīvāko dalībnieku TOP 3
Teju katrā pašvaldībā bija izteikti līderi, un individuālie rezultāti ir ļoti līdzīgi. Visvairāk soļu nogājis dalībnieks no Dienvidkurzemes novada, kam seko dalībnieks no Jelgavas valstspilsētas, savukārt trešajā vietā – Ogres novada komandas pārstāvis.
Izaicinājums “Miljoni soļu Latvijai” norisinājās no 2023. gada 23. decembra līdz 2024. gada 29. februārim. Fiksējot katras pašvaldības iedzīvotāju noietos soļus, par kustīgāko pašvaldību atzīta Varakļānu novada pašvaldība.
Bērnu slimnīcas fonds (BSF), jau pirms pievienošanās programmai “Ģimenei draudzīga darbavieta”, bija darbiniekiem un ģimenēm pretimnākoša organizācija, taču dalība programmā sniedza iespēju ne tikai pārskatīt un identificēt organizācijas vajadzības pēc papildus uzlabojumiem, bet arī saņemt papildu finansējumu šo uzlabojumu veikšanai. Šis atbalsts sniedza iespēju organizēt vairākus kolektīvās labbūtības veicināšanas pasākumu, kas iedvesmoja pievērst lielāku uzmanību darba un privātās dzīves līdzsvara saglabāšanai. Tagad biežāk organizējam klātienes saliedēšanas pasākumus, kas veicina draudzīgāku un atvērtāku komunikāciju ikdienā.
Programma “Ģimenei draudzīga darbavieta” darba devējiem sniedz iespēju rūpīgāk analizēt, kādi uzlabojumi ir nepieciešami, lai veicinātu darbinieku labbūtību un darba devēji kļūtu pretimnākoši ģimenēm. Šī pieeja ir fundamentāla, lai nodrošinātu darbinieku apmierinātību darba vidē, veicinātu viņu mentālo un fizisko veselību, kas savukārt palielina darba efektivitāti un veido vēlmi turpināt darbu konkrētajā organizācijā ilgtermiņā.
“Ģimenei draudzīga attieksme ir ļoti nozīmīgs faktors, kas veicina lojalitāti pret darba devēju. Kā četru bērnu mammai man ir ļoti svarīgi, ka darba vieta piedāvā elastīgu darba laiku un iespēju strādāt attālināti, kad tas ir nepieciešams. Arī kā komandas vadītāja esmu pārliecinājusies, ka pretimnākoša attieksme pret darbiniekiem un viņu ģimeņu vajadzībām ilgtermiņā ir tikai un vienīgi ieguvums. Sabiedrības pamatšūna ir ģimene, un ja katra ģimene būs laimīga un novērtēta, tad mēs kopā kā sabiedrība būsim daudz veiksmīgāki,” stāsta BSF komunikācijas daļas vadītāja Agnese Nemme.
Tāpat Sabiedrības integrācijas fonda saņemtā granta ietvaros tika rīkots pirmais pasākums darbinieku ģimenēm – veselīgas gatavošanas meistarklase, kurā aktīvi iesaistījās arī bērni, kā arī divu semināru cikls par izdegšanas profilaksi, ko vadīja Dr. Marija Ābeltiņa. Šie pasākumi ir vēl vairāk saliedējuši mūsu komandu, rosinot biežāk pulcēties kopā. Tas veicina ne tikai komandas vienotību, bet arī atgādina gan darba devējam, gan katram darbiniekam par svarīgumu uzturēt veselīgu līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīvi, lai samazinātu izdegšanas risku, kas ir aktuāls izaicinājums nevalstisko organizāciju darbiniekiem. Katra no projektā īstenotajām aktivitātēm sniedza vērtīgas atziņas un zināšanas par efektīviem rīkiem, kā ikdienā darba vidē papildināt un neizsmelt savus resursus.
Piedaloties programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta”, mūsu uzņēmums ir ieguvis jaunu perspektīvu par to, cik svarīga ir darbinieku labbūtība un kā mēs to varam uzlabot. Esam kļuvuši lepnāki par savu
uzņēmumu, jo sākām apzināties, ka tie labumi, ko darba devējs sniedz mūsu darbiniekiem, nav pieejami daudzos citos uzņēmumos un organizācijās.
Darba vidē nepārtraukti tiek veikti uzlabojumi. Liela daļa darbinieku ļoti novērtē iespēju strādāt attālināti, it īpaši skolēnu brīvlaikos, vai bērnu slimošanas laikā, ja, protams, to var apvienot ar darba pienākumiem. Esam kļuvuši arī klientu ģimenēm draudzīgāki, jo mūsu veikalos, uzrādot Goda ģimenes apliecību”, klienti saņem īpašu atlaidi. Mēs koncentrējamies ne tikai uz darba vides uzlabošanu, bet arī uz darbinieku ģimenes locekļu iesaistīšanu uzņēmuma pasākumos, veicinot saliedētību un ģimenes draudzību. Iesaistot darbinieku bērnus uzņēmuma pasākumos esam novērojuši, ka bēru starpā jau ir izveidojušās draudzīgas savstarpējās attiecības.
Programma pavērsa skatu uz darbinieku labbūtību no citas prizmas. Latvijā ik gadu vērojama demogrāfiska lejupslīde, un sabiedrībā bieži tiek uzsvērts, ka, lai saglabātu profesionālo darbību, nepieciešams ieguldīt daudz darba un enerģijas – atpūsties nav laika. Darba tirgū ir liela konkurence, kas nozīmē, ka strādājošajiem ir jāturpina mācīties un pilnveidot savas prasmes, bieži vien upurējot laiku, kas varētu būt veltīts ģimenei. Kā darba devēji mēs apņēmīgi veicinām mūsu darbinieku līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, piedāvājot individuāli pielāgotus risinājumus viņu vajadzībām. Mēs cenšamies nodrošināt, ka katrs darbinieks var atrast risinājumu, kas ļauj viņiem gan attīstīties profesionāli, gan saglabāt personīgo dzīvi.
Dalība programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta” nodrošināja iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumus citos uzņēmumos. Tas bija ļoti noderīgi un vērtīgi, pieredzēt kādi ir īsti labās prakses piemēri un kā tas tiek realizēts Latvijas uzņēmumos, kā tas strādā, kādi ir iespējamie riski, ieguvumi u.c.
Piedaloties programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta”, mēs esam ieguvuši jaunas perspektīvas un apzinājušies savas atbildības nozīmīgumu darbinieku labbūtības veicināšanā. Mēs esam pateicīgi par iespēju mācīties un augt kopā ar citiem uzņēmumiem, kas dalās līdzīgās vērtībās. Šī pieredze ir nostiprinājusi mūsu apņemšanos turpināt veidot darbavietu, kurā darbinieki jūtas novērtēti un atbalstīti. Mēs esam lepni par to, ko esam sasnieguši, un priecājamies būt daļa no šīs svarīgās iniciatīvas, veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvaru.
“Rīgas satiksmē” darbinieki nodarbināti vairāk nekā 330 dažādu līmeņu amatos ar dažādiem darba laikiem. Mums ir svarīgi, lai darbiniekiem būtu darba laika un privātās dzīves balanss. Iesaiste programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta” mums ir devusi iespēju padomāt, kā vēl vairāk uzlabot darbinieku ikdienu, lai viņi izjustu rūpes un novērtējumu no uzņēmuma puses. Kopš pagājušā gada, kad kļuvām par programmas dalībniekiem, esam guvuši iespēju īstenot ģimenei draudzīgu aktivitāti, saņemot grantu konkursa finansējumu. Būt par šīs programmas dalībniekiem sniedz motivāciju meklēt veidus, kā vēl varam veicināt ģimenei draudzīga uzņēmuma praksi – saviem spēkiem, ar resursiem, kas mums ir pieejami. Pat mazās lietas sniedz lielu vērtību!
Iesaiste programmā liek paskatīties uz sevi “no malas” un vēlreiz izvērtēt, ko iespējams darīt labāk, ko uzlabot vai ieviest. Iedvesmojoties no citu uzņēmumu pieredzes un labās prakses, programmas dalībnieki var apzināt un ieviest uzlabojumus, kas atbilst mūsdienu darbinieku vajadzībām un gaidām. Darbinieks ir cilvēks, kas pavada lielāko daļu dienas darbā – ja darba devējs vēlas iesaistītu, motivētu un apmierinātu darbinieku, tad ir vērts domāt plašāk un izrādīt patiesas rūpes par saviem darbiniekiem, viņu interesēm un pat tuvākajiem cilvēkiem.
Dažkārt dzīves un darbu steigā neizdodas saplānot brīvdienas un iegūtais grants mums deva iespēju darbiniekiem piedāvāt jau saplānotu brīvdienu, ko pavadīt kopā ar bērniem. Iegūtā granta ietvaros organizējām darbinieku bērnu zinātkāres dienu sadarbībā ar “Futurimo Rīga”. Pasākums viennozīmīgi ir devis kvalitatīvi pavadītu laiku vecākiem ar bērniem, sniedzis priekšstatu bērniem par STEM jomām, kā arī sniedzis atbalstu ģimenēm bērnu radošuma un zinātkāres veicināšanā, kā arī ieskatu nākotnes profesijās. Bērniem bija iespēja izpausties radošajā darbnīcā, kur no vafelēm tika gatavoti pat sabiedriskā transporta modelīši. Sniedzot atbalstu jaunākiem bērniem, arī vecāki līdzdarbojās radošajā darbnīcā un kopīgi izmēģināja ekspozīcijas eksponātu darbību. Pēc pasākuma no darbiniekiem tika saņemtas patiesi pozitīvas atsauksmes, par ko no sirds priecājamies!
“Rīgas satiksmes” pieredze un saņemtās atsauksmes parāda, ka darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšana un ģimenei draudzīgu vērtību iedzīvināšana darbavietā nes pozitīvas pārmaiņas visos līmeņos, veidojot laimīgāku un produktīvāku darba vidi.
Sabiedrības integrācijas fonda rīkotais staigāšanas izaicinājums “Miljoni soļu Latvijai”, kurā aicinātas iesaistīties Latvijas pašvaldības un to iedzīvotāji, norisinās jau aptuveni mēnesi, tāpēc pienācis laiks aplūkot līdzšinējo progresu ‒ cik aktīvi ir Latvijas iedzīvotāji un kurās pašvaldībās ir vislielākais noieto soļu skaits. Rezultāti mainās teju katru dienu un noslēdzoties pirmajam mēnesim kopš izaicinājuma sākuma, aktīvākā komanda pēc vidējā soļu skaita ir Bauskas novads.
Staigāšanas izaicinājums “Miljoni soļu Latvijai” norisinās jau mēnesi un uz doto brīdi tajā piedalās vairāk kā 17 000 dalībnieku. Vērtējot pēc dalībnieku skaita, lielākās komandas patlaban ir Rīgas valstspilsēta (1515 dalībnieki), Valmieras novads (814 dalībnieki), Liepājas valstspilsēta (808 dalībnieki), Ogres novads (730 dalībnieki) un Saldus novads (705 dalībnieki).
Lai savstarpējā cīņa būtu godīga pret aktīvajiem dalībniekiem, janvāra sākumā tika mainīts veids kā tiek aprēķināti izaicinājuma rezultāti – dalībnieki, kuru sakrātais soļu skaits ir 0, netiek skaitīti pie vidējo soļu aprēķina.
Lai gan dažās komandās ir mazāks dalībnieku skaits, aprēķinot aktīvo dalībnieku vidējo soļu skaitu, pēc izaicinājuma pirmā mēneša, nostaigāto soļu ziņā aktīvākās pašvaldības ir Bauskas novads (nedēļā vidēji nostaigāti 182 400 soļi), Alūksnes novads (180 894 soļi), Krāslavas novads (180 580 soļi), Olaines novads (180 316 soļi) un Ogres novads (175 765 soļi).
Kopš izaicinājuma sākuma, tikai trīs pašvaldībās novērojams kritums aktīvo dalībnieku skaitā – Ķekavas novadā, Rīgas valstspilsētā un Mārupes novadā. Pārējās komandas piedzīvojušas vismaz viena procenta pieaugumu. Lielākais pieaugums aktīvo dalībnieku skaitā (268%) ir Varakļānu novada komandai un Ventspils komandai (252%).
Ja aplūkojam kopējo nostaigāto soļu skaitu, piecas aktīvākās pašvaldības pēc pirmā mēneša ir Rīgas valstspilsēta (176 465 455 soļu), Liepājas valstspilsēta (106 960 374 soļu), Valmieras novads (104 046 255 soļu), Saldus novads (94 825 108 soļu), Ogres novads (94 377 033 soļu).
Statistika rāda, ka mēneša laikā 43 Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji nostaigājuši vairāk kā divus miljardus soļu jeb vairāk kā 1 600 000 km. Tas būtu gandrīz 1000 reizes apiet apkārt Latvijai vai 50 reizes – apkārt pasaulei. Kopš izaicinājuma sākuma Latvijas iedzīvotāji vidēji nedēļas laikā nostaigājuši vairāk kā 40 000 soļu jeb vidēji dienā – 5000 soļu.
Aktīvāko komandu topu iespējams apskatīt vietnē https://vietagimenei.lv/miljoni-solu-latvijai. Lai piedalītos Sabiedrības integrācijas fonda rīkotājā izaicinājumā “Miljoni soļu Latvijai”:
Dažkārt ierīces ar dažādiem drošības ierobežojumiem var neieskaitīt tavus sakrātos soļus. Ja šķiet, ka tavi soļi netiek reģistrēti, sazinies ar Walk15 atbalsta komandu rakstot uz support@walk15.app.
Staigāšanas izaicinājuma “Miljoni soļu Latvijai” mērķis ir ne tikai motivēt Latvijas iedzīvotājus veselīga dzīvesveida atbalstīšanā ziemā, bet arī veidot ikviena iedzīvotāja piederības un kopienas sajūtu savai pašvaldībai. Izaicinājums darbojas virtuāli, un tajā aicināts iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, reģistrējoties lietotnē Walk15. Kopā katrs solis ir svarīgs!
Siguldas novada pašvaldībai vienmēr ir bijusi svarīga savu darbinieku labbūtība un iesaiste, tādēļ dalība programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta” ir mudinājusi īstenot papildus motivējošus veidus, kā darbiniekiem savā darba vidē justies vēl labāk, veicinot arī “Siguldas novada pašvaldība” kā darba devēja vērtības – profesionalitāti, sadarbību, savstarpējo cieņu un aizrautību.
Programmas ietvaros pašvaldība ir koncentrējusies uz iekšējās komunikācijas attīstīšanu un ideju apmaiņas organizēšanu starp darbiniekiem.
Siguldas novada pašvaldības Personāla pārvaldes vadītāja Līva Lāce uzsver, ka papildus veselības apdrošināšanas polisei un rūpēm par darbinieku veselību, pašvaldība rūpējas arī par darbinieku fizisko labsajūtu: “Šīs aktivitātes ir veicinājušas labāku darbinieku iepazīšanos, radot stiprāku komandas sajūtu un atbalstu vienam pret otru. Pašvaldība ir rīkojusi dažādus pasākumus, piemēram, ģimenes dienas, kopējos pārgājienus, iesaistījusi darbiniekus soļu vākšanas izaicinājumos un labdarības aktivitātēs. Šīs iniciatīvas veicina veselīgu un aktīvu dzīvesveidu, stiprinot darbinieku savstarpējo saikni ārpus darba vides.”
Programmas ietvaros pašvaldība ir arī piedalījusies grantu konkursā, kas sniedza iespēju realizēt ideju par atvērtības, prieka un motivācijas radīšanu kolektīvā. Tas ļāvis vairāk saliedēt darbiniekus, iepazīt viņu ģimenes un pateikties par ikdienas darbu, vienlaikus izceļot organizācijas vērtības un piedāvājot videi draudzīgas aktivitātes.
Aktivitātes ietvēra ģimenes sporta dienu “Aizraujoši, jo kopā!”, kurā darbinieki un viņu ģimenes locekļi piedalījās sportiskās aktivitātēs, veidoja kukaiņu mājas, kā arī maskēšanās tīklu Ukrainas armijas atbalstam.
Tādejādi projekts ne tikai veicināja sociāli atbildīgas sabiedrības veidošanos, bet arī popularizēja dalību Zemessardzē, un pašvaldība pauž cerību, ka šis pasākums kļūs par ikgadēju tradīciju, kas turpinās sekmēt darbinieku un viņu ģimeņu saliedēšanos un labbūtību arī turpmākajos gados.
