Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) izsludina atklātu projektu pieteikumu konkursu “Grantu konkurss programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” dalībniekiem”, kas tiek rīkots ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros. Konkurss tiek organizēts ar mērķi atbalstīt programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu ieguvušos darba devējus, lai veicinātu ģimenēm draudzīgu darba organizācijas prakšu ieviešanu un stiprinātu ģimenei draudzīgu attieksmi Latvijas sabiedrībā.
Kopējais pieejamais finansējums konkursā ir 120 000,00 EUR, tai skaitā 36 000,00 EUR publiskajam sektoram (30 %) un 84 000,00 EUR privātajam sektoram (70 %). Minimālais finansējums vienam projektam ir 1 000,00 EUR, savukārt maksimālais – 4 000,00 EUR. Vienam projektam piešķirtais finansējums var veidot 75 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 4 000,00 EUR, un projekta iesniedzējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 25 % apmērā.
“Ģimenei draudzīga darba vide ir priekšnoteikums ilgtspējīgai un sociāli atbildīgai organizācijas attīstībai. Ar šo grantu konkursu mēs dodam darba devējiem iespēju īstenot konkrētas iniciatīvas, kas stiprina darbinieku emocionālo noturību, veicina darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un rada atbalstošu darba vidi ilgtermiņā. Programma “Ģimenei draudzīga darbavieta” iedvesmo organizācijas domāt plašāk – par cilvēku, viņa ģimeni un arī par sabiedrību kopumā,” uzsver SIF sekretariāta direktores vietniece – Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktore Dace Spaliņa.
Konkursā tiks atbalstīti projektu pieteikumi, kas paredz kopīgas izzinošas un saliedējošas aktivitātes darbiniekiem un viņu ģimenēm, brīvprātīgo darbu vietējā sabiedrībā un labdarības aktivitātes, izglītojošus un saturīgus pasākumus darbinieku bērniem, mācību un izglītojošas aktivitātes darbiniekiem, kas veicina viņu labbūtību un darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī mentora, eksperta vai supervīzijas atbalstu ar ģimeni saistītos jautājumos, tostarp darbiniekiem pēc atgriešanās no bērnu kopšanas atvaļinājuma vai tiem, kuriem ir tuvinieku aprūpes pienākumi.
Projekta pieteikumu var iesniegt Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu ieguvis darba devējs, kurš nav saņēmis finansējumu un nav īstenojis projektu 2025. gada konkursā. Konkursā var iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu. Projekta izmaksu attiecināmības periods ir no SIF Padomes lēmuma par konkursa rezultātiem pieņemšanas brīža līdz 2026. gada 31. oktobrim. Projekta pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 1. aprīlis plkst. 23.59.
Konkurss tiek organizēts ar pieteikšanos Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP). Ar plašāku informāciju un konkursa nolikumu, iespējams iepazīties ŠEIT.
Saskaņā ar Konkursa nolikumu projektu pieteikumus vērtēs Komisija, kuras sastāvā ir pa vienam pārstāvim no Labklājības ministrijas vai nozares resora iestādes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Valsts kancelejas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un SIF Ģimeņu atbalsta programmu nodaļas. Komisijas darbu vada SIF pārstāvis, kurš nepiedalās atbilstības un kvalitātes kritēriju vērtēšanā un balsošanā.
Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros darba devēji saņem detalizētu, datos balstītu izvērtējumu, kurā tiek analizētas jau ieviestās prakses, kā arī sniegti konkrēti ieteikumi uzlabojumiem. Organizācijām, kas vēl tikai sāk šo ceļu, izvērtējums palīdz apzināt stiprās puses un formulēt ilgtermiņa mērķus iekļaujošas un atbalstošas darba vides veidošanā. Papildu informācija par pieteikšanos un programmas nolikumu pieejama vietnē www.vietagimenei.lv
Projektu pieteikumu iesniedzēju ērtībai 2026. gada 13.martā plkst. 11.00 tiešsaistē notiks informatīvais seminārs, kur projektu pieteicējiem būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus pirms projektu pieteikuma iesniegšanas. Pieteikties dalībai seminārā iespējams, aizpildot anketu (anketa pieejama: https://forms.office.com/e/p5fuABG0ei)
“Ģimenei draudzīga darbavieta” ir viena no četrām ģimeņu atbalsta programmām, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmas – “Latvijas Goda ģimenes apliecība”, “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, kā arī Eiropas Savienības fonda projektu Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”.
2026. gada 4. martā Sabiedrības integrācijas fonda programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros, pie programmas dalībniekiem – SIA “Visma Labs” un SIA “Visma Enterprise”, norisinājās pieredzes apmaiņas pasākums “Veselības integrācija biznesa mērķos”. Pasākumā piedalījās dažādu privātā un publiskā sektora organizāciju pārstāvji, lai iepazītos ar uzņēmuma pieeju darbinieku labbūtības integrēšanai ikdienas darba kultūrā un biznesa mērķos.
Mūsdienu darba tirgū robeža starp profesionālo un privāto dzīvi arvien biežāk izplūst, tāpēc organizācijas, kuras darbinieku veselību un labbūtību uztver kā papildu ieguvumu, riskē zaudēt konkurētspēju. SIA “Visma Labs” labbūtību ir integrējusi uzņēmuma galvenajos darbības rādītājos (KPI), sasaistot to ar produktivitāti, iesaisti un ilgtspējīgu izaugsmi. Uzņēmuma pieredze apliecina, ka mērķtiecīga rūpe par mentālo, fizisko un emocionālo veselību pozitīvi atspoguļojas gan darbinieku iesaistē, gan biznesa rezultātos – darbinieki slimo mazāk (1,42 % no kopējā dienu skaita gadā), uzņēmumā ir zema darbinieku mainība (mazāk nekā 3 %), augsta darbinieku iesaiste (81 no 100), kā arī augsts klientu apmierinātības līmenis (87 no 100).
Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā dalībnieki iepazinās ar SIA “Visma Labs” un SIA “Visma Enterprise” pieredzes stāstiem, diskutēja par labbūtības mērīšanas pieejām un praktiskiem risinājumiem, kā veselīgus ieradumus integrēt ikdienas darba ritmā – labbūtības maratonos, kopīgās sportiskās aktivitātēs un izglītojošos pasākumos, liekot uzsvaru uz mentālo, fizisko un emocionālo labsajūtu. Savukārt darbnīcā ”Kā biznesa mērķus samērot ar darbinieku labbūtību? – Ar ko sākt?” – HR ekspertes, kouča, apmācību vadītājas Lailas Vīksnas vadībā dalībnieki apguva pamatus, kā par labbūtību runāt biznesa valodā.
“Pieredzes apmaiņas pasākumi ir būtisks instruments, lai ģimenēm draudzīga darba vide Latvijā kļūtu par nozares standartu, nevis izņēmumu. Kad organizācijas dalās ar konkrētiem datiem, pieredzi un arī izaicinājumiem, veidojas profesionāla kopiena, kas mērķtiecīgi stiprina darba kultūru valstī kopumā. Labbūtība nav īstermiņa iniciatīva – tā ir ilgtermiņa investīcija cilvēkos un organizācijas attīstībā,” uzsver Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktores vietniece – Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktore Dace Spaliņa.
“Kā vadītāja esmu pārliecināta, ka labbūtība sākas ar personīgo atbildību un rīcību. Mana recepte ir disciplīna pret savu laiku: es plānoju sporta nodarbības un personīgo izaugsmi kā neatceļamas prioritātes savā kalendārā. Šo cieņu pret savu laiku es pārnesu arī uz komandu – mēs strikti ievērojam kolēģu atvaļinājumus un privāto telpu. Turklāt, integrējot mākslīgā intelekta rīkus ikdienas darbā, mēs ne tikai kļūstam efektīvāki, bet arī atbrīvojam laiku tam, kas tiešām ir būtisks – cilvēciskai saiknei un jaunām idejām. Mazas izvēles, kā kāpņu izmantošana lifta vietā vai darbu strukturēšana blokos, veido mūsu kopējo enerģijas līmeni un uzņēmuma panākumus,” akcentē SIA “Visma Labs” izpilddirektore Iveta Bukane.
SIA “Visma Labs” ir kompetenču un inovāciju centrs Latvijā, kurā tiek izstrādāti mūsdienīgi programmatūras risinājumi un mākoņpakalpojumi Eiropas tirgum, apvienojot augsta līmeņa tehnoloģiju ekspertus un biznesa atbalsta funkcijas. Savukārt SIA “Visma Enterprise” nodrošina resursu vadības sistēmas “Horizon”, darbinieku pašapkalpošanās portāla “HoP” un darba laika plānošanas risinājuma “Numo” attīstīšanu un ieviešanu. Abi uzņēmumi ir programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” dalībnieki kopš 2023. gada.
Programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta” kopš 2020. gada īsteno Sabiedrības integrācijas fonds, lai veicinātu darba devēju rūpes par darbinieku spēju harmonizēt profesionālo un ģimenes dzīvi. Statusam var pieteikties ikviena organizācija, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku – privātajā, sabiedriskajā vai nevaldību sektorā. Programmas ietvaros darba devējiem ir iespēja saņemt darba vides izvērtējumu, iegūt publisku ģimenei draudzīgas darbavietas statusu, kā arī pieteikties grantu konkursā, lai saņemtu finansiālu atbalstu dažādu ģimenēm draudzīgu prakšu ieviešanai. Savukārt darba ņēmējiem un darba meklētājiem – iepazīties ar ģimenēm draudzīgu darba devēju piedāvājumu un labās prakses piemēriem.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001) ietvaros. Projekta plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 eiro, tostarp Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 259 633 eiro.
Jau septīto gadu pēc kārtas, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina darba devējus no 2. marta līdz 1. aprīlim aizpildīt pašnovērtējuma anketu un pieteikties SIF programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” novērtējumam tīmekļa vietnē www.vietagimenei.lv. Tā ir iespēja saņemt profesionālu ekspertu izvērtējumu, iesaistīties semināros un pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī izmantot grantu konkursu sniegtās iespējas darba vides pilnveidošanai un darbinieku labbūtības stiprināšanai.
Programma “Ģimenei draudzīga darbavieta” tika uzsākta 2021. gadā, un tās īstenotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds. Šo gadu laikā statusu ieguvuši jau 312 darba devēji no dažādām nozarēm visā Latvijā un tā ir viena no populārākajām SIF aktivitātēm.
“Programma “Ģimenei draudzīga darbavieta” ir instruments pārdomātai un ilgtspējīgai darba vides attīstībai. Tā palīdz organizācijām sistemātiski izvērtēt savu darba kultūru un ieviest praktiskus risinājumus, kas apliecina patiesas rūpes par darbinieku labbūtību, darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un emocionālo veselību. Šāda pieeja stiprina darbinieku motivāciju un lojalitāti, vienlaikus veidojot atbildīgu un konkurētspējīgu organizāciju ilgtermiņā,” uzsver SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne.
“Ģimenei draudzīga darbavieta” nav tikai formāls novērtējums, bet mērķtiecīga pieeja darba vides attīstībai, kas balstīta empātijā, cieņā un ilgtermiņa domāšanā. Programma stiprina izpratni par darba un ģimenes dzīves līdzsvara nozīmi, veicina darbinieku labbūtību un profesionālo izaugsmi, kā arī atbalsta ģimenēm veltītu iniciatīvu īstenošanu, vienlaikus attīstot atbildīgu un iekļaujošu organizācijas kultūru. „Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu ieguvušie darba devēji dodas arī savstarpējās pieredzes apmaiņas vizītēs, lai mācītos viens no otra un pārņemtu labās prakses piemērus ģimenēm draudzīgas darba organizācijas ieviešanā.
Pirmais 2026.gada pieredzes apmaiņas pasākums statusa īpašniekiem norisināsies jau šonedēļ, uzņēmumos “Visma Labs” un SIA “Visma Enterprise”. Iepriekšējā gadā šādas labās prakses vizītes tika organizētas SIA “Rīgas Satiksme” un Liepājas teātrī, bet 2024.gadā AS “Valmieras stikla šķiedra”, SIA “Rīgas meži” un vēl pie citiem programmas darba devējiem.
Papildu atbalstu darba devējiem sniedz arī grantu konkursi, kas palīdz īstenot konkrētas iniciatīvas – no darba vides uzlabojumiem līdz saliedējošām un izglītojošām aktivitātēm darbiniekiem un viņu ģimenēm. Šāds atbalsts ļauj organizācijām attīstīt ilgtspējīgus risinājumus, kas pozitīvi ietekmē gan darbinieku labklājību, gan organizācijas kopējo attīstību. Informācija par 2026 gada grantu konkursu būs pieejama šī gada marta sākumā. Lūgums sekot līdzi informācijai SIF mājas lapā www.sif.gov.lv
Plašāku informāciju par programmas ieguvumiem un pieteikšanās kārtību iespējams atrast ŠEIT un nolikums pieejams:
Lai noskaidrotu, cik ģimenei draudzīga ir jūsu darbavieta un vai tā var pretendēt uz statusu, aicinām no 2. marta līdz 1. aprīlim aizpildīt pašnovērtējuma anketu ŠEIT.
“Ģimenei draudzīga darbavieta” ir viena no četrām ģimeņu atbalsta programmām, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. SIF īsteno arī programmas – “Latvijas Goda ģimenes apliecība”, “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, kā arī Eiropas Savienības fonda projektu Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”.
Arvien vairāk Latvijas darba devēju apzinās atbalstošas un iekļaujošas darba vides nozīmi darbinieku labbūtībā un organizāciju ilgtspējā. Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” 2025. gadā šo statusu ieguvušas 106 organizācijas — gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi, tostarp arī sociālie uzņēmumi. 30% no tiem ir jauni programmas dalībnieki, kas statusu saņem pirmo reiz, bet 70% ir tādi darba devēji, kas pieteikušies novērtējumam atkārtoti.
2025. gadā statusu ieguvušo darba devēju skaits ir palielinājies, kopumā gada laikā statusu ieguva 106 darba devēji. Statusam “Ģimenei draudzīga darbavieta” var pietiekties divas reizes gadā – pavasarī un vasaras laikā. No statusu ieguvušajiem: 63% – pārstāv privāto sektoru, 35% – sabiedrisko sektoru un 2% – nevaldības organizācijas. 47% darba devēji savu darbību veic Rīgas plānošanas reģionā, 13% – Kurzemes, 7% – Zemgales; 7% – Vidzemes; 2% – Latgales un 25 % darbību veic vairākos plānošanas reģionos vienlaikus.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Ir patiess gandarījums saņemt novērtējumu “Ģimenei draudzīga darbavieta”. Visu vecumu bērni, sākot no mazākajiem un beidzot ar studentiem, ir mūsu rītdiena, tāpēc ikdienā īpaši atbalstām Latvijas daudzbērnu ģimenes ar dažādām vides ilgtspēju veicinošām programmām – no elektroauto iegādes līdz jumta seguma nomaiņai. Valsts pārvaldei ir jārāda priekšzīme, un mēs to darām, veidojot vidi, kur cilvēki viens no otra saņem atbalstu dažādās dzīves situācijās. Man ir patiesi liels prieks, ka ministrijā mūsu nelielajā – nedaudz vairāk nekā 100 darbinieku – kolektīvā, aug krietni vairāk nekā 100 bērnu, un manā komandā puse ir vecāki, turklāt vairāk nekā 10% ir daudzbērnu ģimenes. Tas apliecina, ka rūpes par darbiniekiem un ģimenēm nav tikai vārdi, bet mūsu darba kultūras būtiska daļa.”
Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros statusu iegūst dažādi darba devēji – gan lieli uzņēmumi ar simtiem darbinieku, gan nelieli uzņēmumi vai iestādes ar vien pāris vai vienu darbinieku.
Jau atkārtoti statusu saņēmušo darba devēju viedokļi apliecina programmas nozīmīgumu no darba devēju skatpunkta. GRIFS AG valdes loceklis Ainars Bundulis: “Piedalīšanās programmā “Ģimenei draudzīga darbavieta” uzņēmumam sniedz vairākus praktiskus un stratēģiskus ieguvumus. GRIFS AG šo statusu ir ieguvis kopš 2011.gada un saņemts novērtējums kalpo kā uzticams apliecinājums, ka uzņēmums rūpējas par savu darbinieku un ir izvērtējis savas esošās prakses: elastīgus darba laikus, attālināto darbu, atbalstu vecākiem, labbūtības iniciatīvas u.tml.”
Programmas ietvaros darba devēji saņem detalizētu, datos balstītu izvērtējumu, kurā tiek analizētas jau ieviestās prakses, kā arī sniegti konkrēti ieteikumi uzlabojumiem. Nozīmīgākais slēdziens, tiecoties uz šo statusu, ir tieši “Ģimenei draudzīga darbavieta” ekspertiem:
Eksperts Gatis Smidrovskis: “Būtiska tendence šajā izvērtējuma posmā ir darba devēju fokusa maiņa no tradicionālās fiziskās veselības uz proaktīvu emocionālā un mentālā stāvokļa atbalstu. Arvien vairāk darba devēju pievērš šim faktoram uzmanību un integrē to savā labumu grozā, piemēram, apmaksājot psihoterapijas vai psihologa konsultācijas. Uzņēmumi aizvien piedāvā elastīgas darba formas, atzīstot, ka darbs ir uz rezultātiem, nevis laiku orientēts. Tāpat tiek definēti skaidri principi, lai ierobežotu darba uzdevumu sūtīšanu ārpus darba laika, tādējādi formāli nodrošinot darbinieku tiesības uz netraucētu atpūtu un mazinot izdegšanas riskus”.
Programmas statusu 2025. gadā ieguva: AS “Rīgas siltums”, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Republikas Veselības ministrija, Liepājas Izglītības pārvalde, Luminor Bank AS Latvijas filiāle, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, RP SIA “Rīgas satiksme”, SIA “BITE Latvija”, SIA “Coca-Cola HBC Latvia”, SIA “EUROAPTIEKA”, SIA “Fazer Latvija”, SIA “Jysk Linnen’n Furniture”, SIA “Lafivents Serviss”, SIA “LENOKA”, SIA “MOST BUSINESS SCHOOL”, SIA “VARIS TOYS”, SIA “Vilbers”, SIA “Visma Labs”, Valsts probācijas dienests.,AAS “4finance”, AAS “BTA Baltic Insurance Company”, AS “Signet Bank”, AS “Balticovo”, AS “CleanR Grupa”, AS “GRINDEKS”, AS “ITERUM”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas valsts meži”, AS “MADARA Cosmetics”, AS “Olainfarm”, AS “Pasažieru vilciens”, AS “Primero Finance”, AS “SEB banka”, AS “Swedbank”, DNB Bank ASA Latvijas filiāle, ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, Klimata un enerģētikas ministrija, Krāslavas novada PII “Pīlādzītis”, Labklājības ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, LSEZ SIA “Lesjofors Springs LV”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”, Saldus novada pašvaldība, SEB Global Services biznesa pakalpojumu centrs Rīgā, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, SIA “Adven Latvia”, SIA “AE Partner Liepājas speciālās ekonomiskās zonas”, SIA “Apdrošināšanas un finansu brokers”, SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “PIEJŪRA””, SIA “Azeron”, SIA “Baltic Restaurants Catering”, SIA “Baltic Restaurants Latvia”, SIA “Bauskas slimnīca”, SIA “Bio-Venta”, SIA “Bonava Latvija”, SIA “Brīvā skola”, SIA “Circle K Business Centre”, SIA “DPD Latvija”, SIA “Domnieki”, SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Elektroniskie sakari”, SIA “Getliņi EKO”, SIA “GRIFS AG”, SIA “Lauku Agro”, SIA “Latvi Dan Agro”, SIA “Lielais Dzintars”, SIA “LG ELECTRONICS LATVIA”, SIA “LIEPĀJAS RAS”, SIA “LIEPĀJAS TEĀTRIS”, SIA “MAXIMA Latvija”, SIA “Miķelāni bekons”, SIA “MSC Shared Service Center Riga”, SIA “NORDIC PLAST”, SIA “NUTRICIA”, SIA “OC VISION”, SIA “Oil Recovery”, SIA “OUT LOUD”, SIA “Printify Development”, SIA “Proof IT”, SIA “RIMI LATVIA”, SIA “Rīgas 1. slimnīca”, SIA “Rīgas Dzemdību nams”, SIA “Rīgas meži”, SIA “Rīgas nami”, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, SIA “SCHWENK Latvija”, SIA “STENDERS”, SIA “TNS LATVIA”, SIA “Vidzemes slimnīca”, SIA “VK Ekspedīcija”, SIA “VK Terminal Services”, SIA “VK Tranzīts”, SIA “VTU VALMIERA”, Tiesu administrācija, UADBB “Aon Baltic” Latvijas filiāle, Valmieras Attīstības aģentūra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”, AS “Balticovo”.
Jāmin, ka 2025. gada novembrī SIF apbalvoja 2024. gada “Ģimenei draudzīga darbavieta” laureātus un 2026. gada maijā plānots godināt 2025. gada statusu ieguvušos.
Papildu informācija par programmu pieejama vietnē www.vietagimenei.lv
Programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta” SIF uzsāka īstenot 2021. gadā.
“Ģimenei draudzīga darbavieta” ir viena no četrām ģimeņu atbalsta programmām, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmas – “Latvijas Goda ģimenes apliecība”, “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, kā arī Eiropas Savienības fonda projektu Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”.
Lai stiprinātu ģimeni kā sabiedrības pamatvērtību un veicinātu iekļaujošas sabiedrības attīstību, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta ietvaros aicina “Goda ģimene” apliecības īpašniekus no visiem Latvijas reģioniem un pilsētām uz pirmo “Latvijas Goda ģimeņu forumu”. Pasākums notiks 2026. gada 17. janvārī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī būs skatāms tiešraidē.
Foruma mērķis ir pulcēt vienuviet daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti, lai sniegtu iespēju gūt jaunas zināšanas, dalītos pieredzē un stiprinātu Latvijas ģimeņu kopā būšanu. Pasākums veidots, lai godinātu ģimeņu ieguldījumu sabiedrībā, vienlaikus aktualizējot būtiskus savstarpējo attiecību, finanšu pratības un ikdienas līdzsvara jautājumus.
“Stipras un saliedētas ģimenes ir Latvijas sabiedrības pamats. Ar šo forumu vēlamies ne tikai sniegt praktisku atbalstu un zināšanas ar nozares ekspertu palīdzību, bet arī radīt vidi, kurā ģimenes jūtas novērtētas un sadzirdētas,” uzsver Inese Kalvāne, SIF sekretariāta direktore.
Pasākuma saturiskā programma veidota, piesaistot dažādu jomu profesionāļus. Dienas gaitā vecākiem būs iespēja apmeklēt lekcijas un diskusijas, kurās stāstīs par mieru saglabājošiem vingrinājumiem ģimenes ikdienā (Indra Majore-Dūšele, psiholoģe, apzinātības trenere), dalīsies ieteikumos par mājas darbu sadali (Dana Gulbe, organizēšanas konsultante), pievērsīsies attiecībām tehnoloģiju laikmetā un izdegšanas profilaksei (Andrija Likova, ģimenes psihoterapijas speciāliste), skaidros ģimenes budžeta plānošanas principus (Līva Vēliņa-Pētersone, finanšu mentore), runās par tēva lomu ģimenē (Dr. Artūrs Miksons, ārsts-psihoterapeits), kā arī būs iespēja piedalīsies paneļdiskusijā par vecāku savstarpējo attiecību saglabāšanu.
Lai nodrošinātu iespēju pasākumu apmeklēt visai ģimenei, paralēli lekcijām notiks izglītojošas un radošas nodarbības bērniem un jauniešiem trīs vecuma grupās (3–6 gadi, 7–12 gadi un 13–17 gadi). Mazākos gaidīs “Gudrotava” un Montessori speciālisti, skolas vecuma bērni veidos komiksus par ģimenes superspējām, savukārt jaunieši apgūs stresa pārvaldību un video veidošanas prasmes.
Pasākums norisināsies klātienē, kā arī būs iespēja to vērot attālinātā formātā tiešraidē. Dalība pasākumā ir bez maksas, taču klātienes apmeklējumam vietu skaits ir ierobežots. Pasākumā aicināti piedalīties apliecības “Goda ģimene” īpašnieki, iepriekš reģistrējoties un norādot derīgas apliecības numuru līdz 15.janvārim. Reģistrācija un programma pieejama: šeit https://godagimene.stasti.lv/.
Pasākums tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001 “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros.
2025. gada 17. decembrī Sabiedrības integrācijas fonda programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros pie vienas no dalīborganizācijām – RP SIA “Rīgas satiksme” – notika jau otrais šī gada pieredzes apmaiņas pasākums par tēmu “Iekļaujoša darba kultūra”. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 20 dažādu privātā un valsts sektora organizāciju pārstāvji, tostarp SIA Rīgas Meži, JYSK Baltics, Latvijas Valsts ceļi, Finanšu izlūkošanas dienests, Euroaptieka un citas, kā arī dalībnieku bērni.
Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā dalībnieki iepazinās ar RP SIA “Rīgas satiksme” pieredzes stāstu iekļaujošas un ģimenēm draudzīgas darba vides veidošanā. Tāpat norisinājās kopīga meistarklase “Iekšējā organizācijas komunikācija”, kuru vadīja Kristīne Mennika, “Bite Latvija” korporatīvās komunikācijas vadītāja. Paralēli pieaugušo aktivitātēm bērniem tika organizēta izzinoša ekskursija, kuras laikā viņi varēja uzzināt, kas notiek ar autobusu pēc maršruta izpildes.
Pasākuma mērķis ir rosināt darba vietu attīstību, veicināt labo prakšu pārņemšanu, kā arī netiešā veidā stiprināt darba devēju savstarpējo tīklošanos. No šādiem pasākumiem ieguvēji ir gan darbinieki, kuru darba vide kļūst labvēlīgāka, gan darba devēji, kuri gūst pozitīvu atpazīstamību un stiprina savu reputāciju kā atbildīgi un ilgtspējīgi darba devēji.
“Bija vērtīgi dzirdēt Rīgas satiksmes pieredzi, kas rūpējas ne tikai par darbinieku labbūtību, bet arī par sabiedrību, apkārtējo vidi un ilgtspēju, kā arī neformālā gaisotnē apmainīties ar idejām ar citu organizāciju pārstāvjiem. Īpaši interesanti bija manai meitai piedalīties noteikumu spēlē ar citiem bērniem, kā arī doties ekskursijā ar busu,” pastāstīja Baiba Rokjāne no uzņēmuma ITERUM.
Programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta” kopš 2020. gada izstrādā un īsteno Sabiedrības integrācijas fonds, lai veicinātu darba devēju rūpes par darbinieku spēju harmonizēt profesionālo un ģimenes dzīvi. Statusam “Ģimenei draudzīga darbavieta” var pieteikties ikviena organizācija, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku – gan privātajā, gan valsts, pašvaldību un nevalstiskajā sektorā.
Šobrīd programmā ir vairāk nekā 170 dalīborganizāciju, pārsvarā lieli privātā sektora uzņēmumi. Lai iegūtu statusu, darba devēja praksei parasti jābūt augstākai par normatīvajos aktos noteikto minimumu. Pieteikšanās statusam notiek divas reizes gadā, reģistrējoties platformā www.vietagimenei.lv un aizpildot pieteikuma veidlapu.
Programmas ietvaros darba devējiem ir iespēja saņemt savas darba vides izvērtējumu, iegūt publisku ģimenei draudzīgas darbavietas statusu, kā arī atbalstu dažādu ģimenēm draudzīgu prakšu ieviešanai. Savukārt darba ņēmējiem un darba meklētājiem – iepazīties ar ģimenēm draudzīgu darba devēju piedāvājumu un labās prakses piemēriem.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001) ietvaros. Projekta plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 eiro, tostarp Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 259 633 eiro.
Š.g. 5. novembrī Jūrmalā notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) “Ģimenei draudzīgo vēstnešu salidojums”, kas pulcēja darba devējus, programmas dalībniekus un ekspertus, lai dalītos pieredzē par ģimenei draudzīgas un iekļaujošas darba vides attīstību Latvijā.
Pasākuma noslēgumā tika godināti darba devēji, kas ar savām iniciatīvām veicina līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecība” dalībnieki, kas sniedz praktisku atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti.
Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja Karina Ploka uzsvēra, ka šīs ir valstiski nozīmīgas programmas, kuru ietekme sniedzas tālāk par finansiālu atbalstu: “Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” un “Latvijas Goda ģimenes apliecība” ir ne tikai atbalsta mehānismi, bet arī sabiedrības vērtību spogulis. Caur tām ģimenes un cilvēki sajūt emocionālu atbalstu un piederību kopienai – un, domājot par Latvijas demogrāfisko attīstību, šis emocionālais aspekts ir tikpat būtisks kā finansiālais.”
Uzrunājot klātesošos, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsvēra, ka Satversmē nostiprinātās vērtības – ģimene, darbs un privātā dzīve, tostarp tiesības uz atpūtu – ir līdzvērtīgi aizsargājamas. “Satversme skaidri pasaka – cilvēkam ir tiesības ne tikai strādāt, bet arī dzīvot pilnvērtīgu ģimenes un privāto dzīvi. Tāpēc valstij un darba devējiem ir pienākums nodrošināt vidi, kurā cilvēks nav spiests izvēlēties starp profesionālo un personīgo dzīvi, bet gan tās harmoniski apvienot un efektīvi īstenot,” sacīja I. Kucina.
Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Inese Kalvāne norādīja, ka ģimenei draudzīga darba kultūra kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem darba tirgus noturībai: “Uzņēmumi, kas spēj praktiski nodrošināt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, būs tie, kas ne tikai izdzīvos darbaspēka trūkuma apstākļos, bet kļūs par līderiem jaunās darba kultūras veidošanā.”
“Valsts nekustamie īpašumi” Personāla vadības daļas vadītāja, darba un organizāciju psiholoģe Edīte Kalniņa runāja par darbinieku atbalstu dažādos dzīves posmos, uzsverot, ka empātiska vadītāju attieksme un cilvēcīga saruna var būt izšķiroša – cilvēks, kurš jūtas sadzirdēts, ne tikai labāk strādā, bet arī dzīvo mierīgāk. Savukārt organizāciju psiholoģe Marta Karlsone uzsvēra, ka darbinieku labbūtības pamats ir skaidras robežas starp darbu un privāto dzīvi. Atpūta un līdzsvars nav vājums, bet priekšnoteikums noturīgam sniegumam un veselīgai darba videi. Vadītājiem pašiem ir jārāda piemērs, cienot savu un citu laiku.
Kristīne Mennika, “Bite Latvija” korporatīvās komunikācijas vadītāja, runāja par darbinieku iesaisti un piederības sajūtas nozīmi organizācijas kultūrā, savukārt Aleksandra Safonova, “Lindström Latvija” personāldaļas vadītāja, dalījās pieredzē, kā līdzsvarot darbinieku atbalsta iniciatīvas ar uzņēmuma resursiem. Kaspars Bernāns, VIVI Kompetenču centra vadītājs, pastāstīja par praktiskiem risinājumiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai uzņēmumā.
Dienas noslēgumā notika godināšanas pasākums. Programmā “Latvijas Goda ģimenes apliecība” sumināti tika tās dalībnieki, kuru sniegtās atlaides un atvieglojumus par īpaši nozīmīgiem aptaujā bija atzinuši paši Goda ģimenes apliecības lietotāji. Atzinību saņēma:
Jāņa Rozes grāmatnīca, Lidl Latvija, SIA “Circle K Latvia”, Forum Cinemas, Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”, Neste Latvija, SIA “VIRŠI-A”, Ģimenes restorāns “Hercogs”, Apgāds “Zvaigzne ABC”, SIA “LINDEX LATVIA”.
Savukārt no programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” 2024. gada novērtējuma, desmit darba devējiem par izcilas darba vides prakses īstenošanu, tika piešķirts tituls “Goda darba devējs”:
If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “DHL Express Latvia”, Mēness aptieka, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, SIA “Salaspils Siltums”, SIA “Reitan Convenience Latvia”, SIA “Lidl Latvija”, SIA “Arvato Systems Latvia”, Latvijas Banka.
Domājot par ilgtspējīgiem risinājumiem SIF šogad programmu dalībniekiem pasniedza dāvanā ozola zīli, no kuras pavasarī izdīgs ozola stāds, tādejādi atgādinot, ka lielas lietas aug pakāpeniski – no rūpēm, pacietības un ticības nākotnei. Tāpat laureāti saņēma uzvediba.lv spēli, lai tā kalpotu kā instruments ģimenei draudzīgas vides attīstīšanai.
Fotogalerija: https://failiem.lv/u/bqsxawfpng
Informācija par programmām
• Programma “Ģimenei draudzīga darbavieta”, ko SIF īsteno kopš 2020. gada, aicina darba devējus ieviest prakses, kas palīdz līdzsvarot profesionālo un privāto dzīvi. Statusu šobrīd ieguvuši gandrīz 300 darba devēji no dažādām nozarēm.
• Programma “Latvijas Goda ģimenes apliecība” sniedz praktisku atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Tajā iesaistījušies vairāk nekā 640 programmas dalībnieki visā Latvijā. Šobrīd jau vairāk nekā 149 000 cilvēku izmanto Latvijas Goda ģimenes apliecības sniegtos atvieglojumus.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir noslēdzis pirmo trīs koprades darbnīcu ciklu ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, kas norisinājās šā gada augustā un septembrī. Šo darbnīcu rezultāti atklāj konkrētas sabiedrības vajadzības un sniedz priekšlikumus, kas kalpos par pamatu turpmākām darbībām projektā “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana.”
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsver, ka koprades formāts ir būtisks instruments, lai valsts un sabiedrības attīstības procesi kļūtu mērķtiecīgāki un atbilstošāki cilvēku vajadzībām: “Koprades darbnīcas ir pierādījušas, cik daudz vērtīgas informācijas un ideju slēpjas tajos, kas ikdienā saskaras ar konkrētām problēmām – vecākos, pedagogos, darba devējos, jauniešos. Šāda pieeja ļauj valsts iestādēm, politikas veidotājiem un sabiedrības pārstāvjiem sēsties pie viena galda, lai kopīgi radītu risinājumus, kas ir ne tikai teorētiski, bet arī praktiski īstenojami. Mūsu mērķis ir, lai šīs idejas nepazūd diskusijās, bet kļūst par pamatu konkrētiem pasākumiem, uzlabojumiem un atbalsta sistēmām, kas palīdz ģimenēm Latvijā dzīvot drošāk un ar pārliecību.”
Darbs un ģimene – līdzsvars kā vērtība
Pirmajā darbnīcā “Darbs un ģimene – kā panākt līdzsvaru?” dalībnieki vienojās, ka darba un ģimenes līdzsvara nodrošināšana ir ne tikai individuāla atbildība, bet arī darba devēju kultūras un valsts atbalsta jautājums. Diskusijās izkristalizējās trīs būtiski virzieni – darba vides elastība, darbinieku labbūtība un ģimenei draudzīgas organizāciju kultūras stiprināšana. Kā norādīja darba devēji, būtiski ir ne tikai ieviest elastīgus darba laikus, bet arī veidot vidi, kurā darbinieks nejūtas vainīgs par vēlmi sabalansēt darbu ar ģimenes dzīvi. Dalībnieki ierosināja veidot plašāku informatīvo kampaņu par darba un ģimenes saskaņošanas iespējām un dalīties ar labās prakses piemēriem uzņēmumos, kas jau ievieš šādus risinājumus.
Bērnu un jauniešu psihoemocionālā noturība
Otrajā darbnīcā “Bērnu un jauniešu metodiskā materiāla attīstība psihoemocionālās noturības veicināšanai. Apzinies un dari – Tu vari!” dalībnieki, tostarp paši bērni un jaunieši, palīdzēja pilnveidot topošos mācību un atbalsta materiālus. Diskusijās tika secināts, ka bērnu emocionālo noturību visefektīvāk stiprina preventīvi, veidojot drošu vidi un uzticēšanās attiecības skolās un ģimenēs.
Bērni un jaunieši uzsvēra, ka viņiem ir svarīgi, lai šādi materiāli būtu dzīvi un interaktīvi – ar spēļošanas elementiem, vienaudžu līderu iesaisti un praktiskiem piemēriem no ikdienas situācijām. Dalībnieki ieteica arī veidot aktivitātes, kurās bērni var piedalīties kopā ar vecākiem, tādējādi stiprinot ģimenes saikni un emocionālo tuvību.
Atbalsts jaunajiem vecākiem – ceļā uz vienotu sistēmu
Trešā darbnīca “Atbalsts jaunajiem vecākiem” izgaismoja būtiskākos izaicinājumus, ar ko saskaras vecāki uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Dalībnieki atzina, ka esošie atbalsta pakalpojumi Latvijā ir sadrumstaloti, un informācija par tiem – grūti pieejama. Tādēļ tika izstrādāts priekšlikums izveidot digitālu “vienas pieturas aģentūru” jaunajiem vecākiem, kur vienuviet pieejama praktiska informācija, pakalpojumu ceļvedis un atbalsta kontakti. Dalībnieki ierosināja ieviest mentoru programmas, kur pieredzējuši vecāki palīdz tiem, kas tikko kļuvuši par mammām un tēviem, kā arī veicināt tēvu līdzdalību atbalsta aktivitātēs. Īpaši tika akcentēta reģionālā nevienlīdzība un nepieciešamība piedāvāt mobilus vai attālinātus pakalpojumus ģimenēm ārpus lielpilsētām.
Pirmo trīs darbnīcu cikla pieredze apliecina, ka ģimenei draudzīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošana prasa ne tikai politiskus lēmumus, bet arī savstarpēju sadarbību un atvērtu sarunu starp dažādām sabiedrības grupām. Kā kopīgs secinājums izskanēja, ka Latvijas sabiedrībā jau ir daudz labu piemēru un iniciatīvu, taču tām nepieciešams lielāks redzējums un savstarpēja sasaiste, lai tās kļūtu par daļu no vienotas, ilgtspējīgas politikas. Dalībnieki arī atzina, ka īpaši svarīgi ir turpināt veidot pastāvīgu sadarbības platformu starp valsts institūcijām, darba devējiem, izglītības sektoru un sabiedrību, kas ļautu ne tikai reaģēt uz problēmām, bet tās paredzēt un risināt preventīvi.
Koprades darbnīcu cikls turpināsies oktobrī, kad notiks nākamā koprades darbnīca par tēmu: “Ceļā uz iekļaujošiem un pielāgotiem raidījumiem”. Tajā vecāki, eksperti, mediju pārstāvji un nevaldības organizācijas spriedīs par to, kā veidot saturu, kas ir pieejams un pielāgots arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Domnīcu cikla noslēgumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti SIF īstenotā projekta ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (4.3.6.9/1/24/I/001) turpmākajās aktivitātēs un politikas ieteikumos ģimenei draudzīgas un iekļaujošas vides atbalstam.
Kopumā ESF+ projektā sadarbībā ar NVO un darba devējiem, tiek īstenots plašu pasākumu un atbalsta programmu kopums psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, tādējādi ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei. ESF+ projekta norises laiks ir no 2024. gada oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.
Sabiedrības integrācijas fonds 2025. gada 5. novembrī aicina programmu “Ģimenei draudzīga darba vieta” un “Latvijas Goda ģimenes apliecība” dalībniekus uz Ģimenei draudzīgo vēstnešu salidojumu, kas notiks Hotel Jūrmala SPA, Jūrmalā.
Pasākuma mērķis ir veicināt ģimenei draudzīgas darba vides prakses popularizēšanu un attīstību, pieredzes apmaiņu un jaunu ideju attīstību darbinieku labbūtības veicināšanai. Dalībniekus sagaida izzinošas lekcijas un praktiskas darbnīcas, lai rastu risinājumus, kā:
Pasākuma noslēgumā tiks godināti un apbalvoti programmu dalībnieki, kas ar savu piemēru apliecina – ģimenei draudzīga darba vide ir ilgtspējīgas un cilvēcīgas organizācijas pamats.
Sabiedrības integrācijas fonds pateicas ikvienai organizācinai , kas ar savu darbu un piemēru veido Latviju par ģimenēm draudzīgu vietu, kur būt!
Arvien vairāk Latvijas novadi un pašvaldības apzinās, ka ģimenēm labvēlīgas vides veidošana un dažāda spektra pieejamo pakalpojumu attīstība ir nozīmīgākie nosacījumi cilvēku ar bērniem izvēlei dzīvot vai atgriezties uz dzīvi no ārzemēm kādā no Latvijas pašvaldībām. To vairākkārt uzsvēra pašvaldību pārstāvji no daudzām Latvijas pašvaldībām, kuri vakar, 9.oktobrī, pulcējās Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizēto forumu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”.
Jānorāda, ka jau šobrīd SIF tīmekļvietnē Vieta ģimenei ikviens var iepazīties ar pašvaldību sniegto informāciju par ģimenēm pieejamajiem pakalpojumiem, pabalstiem un cita veida atbalstu, kā arī savstarpēji salīdzināt vairāku pašvaldību piedāvājumus.
Forumu atklāja SIF Sekretariāta direktores vietniece – Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktore Dace Spaliņa, kura iepazīstināja ar SIF sniegtajām atbalsta iespējām ģimenēm draudzīgas vides veicināšanai. “Mūsu šodienas tikšanās Dobelē ir organizēta ar mērķi, lai visas pašvaldības sanāktu kopā vienuviet un dalītos savā pieredzē par ģimeņu atbalsta jautājumu ieviešanu savā pašvaldībā un to uzlabošanu, jo gadu laikā, organizējot konkursu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, mēs redzam to, ka pašvaldības var mācīties viena no otras un gribējām izveidot šo tikšanās platformu, kas veicinātu informācijas apmaiņu, tādēļ šogad tika pieņemts lēmums fokusēties uz izzinoša pasākuma “Pašvaldību forums” organizēšanu ar mērķi dalīties pieredzē,” sacīja D. Spaliņa.
Klātesošos uzrunāja arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns: “Ģimenei draudzīga pašvaldība ir vērtība, ko vajag popularizēt. Pašvaldības uzlabo un paplašina sniegtos pakalpojumus, kas atbalsta gan jauniešus, gan vecāko paaudzi. Protams, ir arī jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi — īpaši attieksmes maiņā, vērtību iedzīvināšanā un ģimenes jautājumu risināšanā. Liela nozīme ir arī sakārtotai videi, kurā ģimenes var justies labi un attīstīties. Tas attiecas gan uz pirmsskolas audzināšanu, gan vecāku mīlestību un iesaisti. Vai mēs esam izdarījuši visu, ko varam? Mēs gribam, lai arī vecāki saprot otru pusi — lai saprot, ka ģimene un vērtības ir pamats, bet cilvēciskā cieņa ir tas, kas jāieaudzina. Mēs vēlamies būt draudzīgi un atbalstoši, lai ģimenes iegūst zināšanas un iespējas attīstīties. Savukārt novadiem jābūt flagmaņiem, īstenojot un veidojot ģimenēm draudzīgas pašvaldības”. Labus vēlējumus foruma dalībniekiem teica arī skolas direktore Daiga Puga, kuras paspārnē tiek izglītojas jaunā paaudze darba tirgū pieprasītās profesijās un arodos.
Foruma laikā praktiskā pieredzē dalījās konkursa “Ģimenei draudzīga pašvaldība 2024” konkursa finālisti:
Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Ina Behmane iepazīstināja ar sekmīgu starpinstitucionālo sadarbību, Salaspils novada pašvaldības izpilddirektore Silvija Puriņa prezentēja Salaspils kā pierīgas pašvaldības ieviestās novitātes, kas šodien piedāvā vajadzīgus un modernus risinājumus ģimeņu un bērnu labbūtībai. Tas arī novērtēts, koka bērnudārzam šogad saņemot «Latvijas Arhitektūras gada balvu 2025» .
Savukārt 2024. gada konkursa uzvarētāja – Madonas novads un tās pārstāve – Madonas novada jaunatnes lietu speciāliste Inga Strazdiņa prezentēja pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu visa novada ietvaros.
Pasākuma ietvaros dalībniekiem bija iespēja piedalīties interaktīvās darba grupās, kuras vadītāja SIF Ģimeņu atbalsta programmu nodaļa vadītāja p.i. Lauris Liepiņš, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Annija Deglava un Uzturlīdzekļu garantiju fonda juriskonsule Sintija Lavska. SIF pārstāvja vadītajā darbnīcā izvērtās produktīva domu apmaiņa par “Ģimenei draudzīgas pašvaldības” anketas satura pilnveidi, minot priekšlikumus, kas palīdzētu uzlabot vietvarai prasītās informācijas saturu, ekspertu iesaisti un informācijas datu bāžu pieejamību. Tāpat tika pārrunāti ierosinājumi vietagimenei.lv esošā pašvaldību sniegto ģimeņu atbalsta pakalpojumu salīdzināšanas rīka uzlabošanai un aktīvākai popularizēšanai. Uzturlīdzekļu garantijas fonda darbnīcu tēmu caurvija ikdienā risināmie jautājumi saistībā ar alimentu piedziņas daudzšķaitnajām situācijām, kurās nereti sava loma ir sociālo dienestu darbiniekiem. Tamdēļ darba grupās tika runāts par ciešāku institucionālo sadarbību, kas palīdzētu jau kopēji risināt problēmu jautājumus ģimenēs. Labklājības ministrija pārstāve klātesošos iesaistīja diskusijā par vardarbības atpazīšanu, sagaidot priekšlikumus, kā par šo tēmu atklāti runāt ģimenēs, skolā, darba vidē, neaizmirstot arī par savu drošību.
Foruma mērķis bija tikties ar visām pašvaldībām, lai savstarpēji dalītos pieredzē un iegūtu jaunas idejas, kā uzlabot ģimeņu atbalsta jautājumu risināšanu savā pašvaldībā.
SIF organizētais konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” norisinās jau kopš 2020. gada un tīmekļvietnē Vieta ģimenei ikviens var iepazīties ar pašvaldību sniegto informāciju par ģimenēm pieejamajiem pakalpojumiem, pabalstiem un cita veida atbalstu, kā arī savstarpēji salīdzināt vairāku pašvaldību piedāvājumus. “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ir viena no SIF realizētajām ģimeņu atbalsta programmām. SIF īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta”, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Foto galerija: https://failiem.lv/u/p2xxcpkpv4
(autors Linda Lāma)
Šogad Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētajiem darba devēju novērtējumiem “Dažādībā ir spēks” un “Ģimenei draudzīga darbavieta” pieteicies lielākais darba devēju skaits kopš novērtējumu anketas apvienošanas – 124 darba devēji no visas Latvijas. Dažādībai atvērtu un ģimenei draudzīgu darba devēju statusus ieguvušie tiks paziņoti godinošos pasākumos gada nogalē.
97 darba devēji lēmuši piedalīties tieši “Ģimenei draudzīga darbavieta” novērtējumā, apliecinot darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi Latvijas darba devēju vidū. Savukārt novērtējumam “Dažādībā ir spēks” šogad pieteikušies 96 darba devēju, kas ir par teju 20 % vairāk nekā pērn. Tāpat 64 organizācijas kādā no SIF novērtējumiem šogad lēmušas piedalīties pirmo reizi – “Dažādībā ir spēks” šogad pirmo reizi piedalās 39 darba devēji, savukārt novērtējumā “Ģimenei draudzīga darbavieta” – 25.
Visvairāk dalībnieku (81 darba devējs) pārstāv privāto sektoru, publisko sektoru (tajā skaitā, valsts vai pašvaldību uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes) pārstāv 40 darba devēji, kā arī novērtējumos piedalās 3 nevaldības organizācijas. Reģionālā griezumā joprojām dominē Rīga ar 63% dalībnieku, taču iekļaujošas darba vides nozīmi un SIF novērtējumu lomu tās attīstībā atzīst arī Latvijas reģionos – 8,9 % darba devēju pārstāv Vidzemes reģionu, 11,3 % – Kurzemes, 6,4 % – Pierīgas, 7,2 % – Zemgales un 3,2 % – Latgales.
Dalībnieku starpā visplašāk pārstāvētās ir tirdzniecības nozare – 14 darba devēji, finanšu un apdrošināšanas nozare – 13 darba devēji, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 11 darba devēji, valsts pārvalde – 10 darba devēji un apstrādes rūpniecība – 8 darba devēji.
Novērtējumiem visvairāk (50 %) pieteikušies lielie uzņēmumi un organizācijas ar 250 un vairāk darbiniekiem. 35 % dalībnieku veido vidējie uzņēmumi vai organizācijas ar 50 līdz 249 darbiniekiem, savukārt 13 % – uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem. Nelielu daļu (gandrīz 2 %) pārstāv mazie uzņēmumi ar 1 līdz 9 darbiniekiem.
Lai veicinātu darba devēju interesi un izpratni par novērtējumiem, SIF šogad organizēja vairākas aktivitātes. Semināros Saldū un Valmierā SIF aicināja darba devējus aizdomāties par iekļaujošas un ģimenei draudzīgas darba vides nozīmi, kas paaugstina jaunu darbinieku gan piesaistes, gan noturēšanas iespējas, kā arī stiprina uzņēmumu konkurētspēju kopumā. Savukārt, informatīvajā seminārā, kas notika Rīgā un attālināti, darba devēji tika iepazīstināti ar abu novērtējumu ieguvumiem, pieteikšanās procesu un citu dalībnieku pieredzi.
Lai piedalītos novērtējumā, no šī gada 1. jūlija līdz 16. septembrim darba devējiem bija jāaizpilda novērtējuma anketa. Anketas jautājumi ir grupēti četrās kategorijās: mūsu organizācija, mūsu principi, mūsu darba vide un mūsu komunikācija. Novērtējums tika veidots tā, lai darba devēji varētu labāk izprast jau paveikto dažādības pasākumu iedzīvināšanā savās organizācijās un dotu nepieciešamās zināšanas uzsākt vai turpināt konkrētas aktivitātes situācijas uzlabošanai. Piedaloties novērtējumā darba devēji saņem ne tikai ekspertu atzinumu par jau esošajām labajām praksēm organizācijā, bet arī rekomendācijas turpmākai procesu pilnveidošanai dažādos jautājumos, piemēram, darbinieku labumu grozi, digitālās vides piekļūstamība vai plānošanas dokumenti, kas aptver darbinieku labbūtības jautājumus.
Jau ir uzsākts darbs pie iesniegto anketu izvērtēšanas, kur eksperti analizēs darba devēju īstenotās prakses dažādībai atvērtas un ģimenēm draudzīgas vides veidošanā savās organizācijās. Abu novērtējumu rezultātus plānots izziņot gada nogalē.
Lai kopīgi radītu praktiskus un īstenojamus risinājumus bērniem un ģimenei draudzīgas vides veidošanai Latvijā, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aizsāk astoņu koprades domnīcu ciklu. Domnīcās kopā ar darba devējiem, ģimenēm un viņu atvasēm, dažādu jomu ekspertiem, kā arī NVO un valsts iestāžu pārstāvjiem tiks aktualizētas šo sabiedrības mērķgrupu vajadzības, aktuālās problēmas un to iespējamie risinājumi, kā arī identificēti nepieciešamie atbalsta pasākumi.
Š.g. 21. augustā norisināsies pirmā domnīca “Darbs un ģimene – kā panākt līdzsvaru?”, kas būs veltīta ģimenei draudzīgas darba vides attīstībai Latvijā. Mūsdienu darba vide strauji mainās, un arvien vairāk darba devēju meklē risinājumus, kā līdzsvarot darbinieku profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi – īpaši situācijās, kad gaidāms ģimenes pieaugums, aktuāla ir senioru aprūpe, ģimenē aug bērni ar īpašām vajadzībām vai ir radušies emocionālās labbūtības izaicinājumi. Vienlaikus, kā rāda SIF veiktās aptaujas, trūkst skaidru mehānismu, zināšanu un atbalsta instrumentu šādu risinājumu ieviešanai, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.
Domnīcā piedalīsies gandrīz 30 dalībnieki, pārstāvot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Latvijas Autisma apvienību, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centru, Swedbank, Rimi Latvia, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, Saldus un Līvānu novadu pašvaldības, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienību, Labklājības ministriju, Valsts kanceleju, kā arī citas organizācijas.
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsver: “ Mūsu mērķis ir veidot Latviju par iekļaujošu sabiedrību, kur ģimenes un bērni jūtas atbalstīti un droši. Lai to panāktu, mēs vēlamies pie viena sarunu galda pulcēt darba devējus, ģimenes, ekspertus, NVO un valsts institūciju pārstāvjus, lai kopīgi apspriestu aktuālās vajadzības, identificētu izaicinājumus un radītu praktiskus risinājumus. Tikai sadarbojoties dažādām pusēm, mēs varam veidot vidi, kas atbalsta gan darba, gan ģimenes dzīvi, nodrošina bērnu labklājību un rada stabilu pamatu ilgtermiņa sabiedrības labklājībai.”
Pirmās domnīcas laikā, izmantojot dizaina domāšanas metodoloģiju, plānots radīt priekšlikumus izglītojošiem pasākumiem darba devējiem, potenciālajiem virzieniem darba devēju grantu konkursam, kā arī programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros īstenojamām aktivitātēm.
Nākamās divas koprades domnīcas norisināsies jau šī gada septembrī un būs veltītas bērnu un jauniešu izglītojošo pasākumu organizēšanai, atbalsta sniegšanai jaunajiem vecākiem, kā arī godināšanas pasākumu pilnveidei daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti.
Domnīcu cikla noslēgumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti SIF īstenotā projekta ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (4.3.6.9/1/24/I/001) turpmākajās aktivitātēs un politikas ieteikumos ģimenei draudzīgas un iekļaujošas vides atbalstam.
Kopumā ESF+ projektā sadarbībā ar NVO un darba devējiem, tiek īstenots plašu pasākumu un atbalsta programmu kopums psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, tādējādi ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei. ESF+ projekta norises laiks ir no 2024. gada oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.
