2025. gada 17. decembrī Sabiedrības integrācijas fonda programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros pie vienas no dalīborganizācijām – RP SIA “Rīgas satiksme” – notika jau otrais šī gada pieredzes apmaiņas pasākums par tēmu “Iekļaujoša darba kultūra”. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 20 dažādu privātā un valsts sektora organizāciju pārstāvji, tostarp SIA Rīgas Meži, JYSK Baltics, Latvijas Valsts ceļi, Finanšu izlūkošanas dienests, Euroaptieka un citas, kā arī dalībnieku bērni.
Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā dalībnieki iepazinās ar RP SIA “Rīgas satiksme” pieredzes stāstu iekļaujošas un ģimenēm draudzīgas darba vides veidošanā. Tāpat norisinājās kopīga meistarklase “Iekšējā organizācijas komunikācija”, kuru vadīja Kristīne Mennika, “Bite Latvija” korporatīvās komunikācijas vadītāja. Paralēli pieaugušo aktivitātēm bērniem tika organizēta izzinoša ekskursija, kuras laikā viņi varēja uzzināt, kas notiek ar autobusu pēc maršruta izpildes.
Pasākuma mērķis ir rosināt darba vietu attīstību, veicināt labo prakšu pārņemšanu, kā arī netiešā veidā stiprināt darba devēju savstarpējo tīklošanos. No šādiem pasākumiem ieguvēji ir gan darbinieki, kuru darba vide kļūst labvēlīgāka, gan darba devēji, kuri gūst pozitīvu atpazīstamību un stiprina savu reputāciju kā atbildīgi un ilgtspējīgi darba devēji.
“Bija vērtīgi dzirdēt Rīgas satiksmes pieredzi, kas rūpējas ne tikai par darbinieku labbūtību, bet arī par sabiedrību, apkārtējo vidi un ilgtspēju, kā arī neformālā gaisotnē apmainīties ar idejām ar citu organizāciju pārstāvjiem. Īpaši interesanti bija manai meitai piedalīties noteikumu spēlē ar citiem bērniem, kā arī doties ekskursijā ar busu,” pastāstīja Baiba Rokjāne no uzņēmuma ITERUM.
Programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta” kopš 2020. gada izstrādā un īsteno Sabiedrības integrācijas fonds, lai veicinātu darba devēju rūpes par darbinieku spēju harmonizēt profesionālo un ģimenes dzīvi. Statusam “Ģimenei draudzīga darbavieta” var pieteikties ikviena organizācija, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku – gan privātajā, gan valsts, pašvaldību un nevalstiskajā sektorā.
Šobrīd programmā ir vairāk nekā 170 dalīborganizāciju, pārsvarā lieli privātā sektora uzņēmumi. Lai iegūtu statusu, darba devēja praksei parasti jābūt augstākai par normatīvajos aktos noteikto minimumu. Pieteikšanās statusam notiek divas reizes gadā, reģistrējoties platformā www.vietagimenei.lv un aizpildot pieteikuma veidlapu.
Programmas ietvaros darba devējiem ir iespēja saņemt savas darba vides izvērtējumu, iegūt publisku ģimenei draudzīgas darbavietas statusu, kā arī atbalstu dažādu ģimenēm draudzīgu prakšu ieviešanai. Savukārt darba ņēmējiem un darba meklētājiem – iepazīties ar ģimenēm draudzīgu darba devēju piedāvājumu un labās prakses piemēriem.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (projekta Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001) ietvaros. Projekta plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 eiro, tostarp Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 259 633 eiro.
Š.g. 5. novembrī Jūrmalā notika Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) “Ģimenei draudzīgo vēstnešu salidojums”, kas pulcēja darba devējus, programmas dalībniekus un ekspertus, lai dalītos pieredzē par ģimenei draudzīgas un iekļaujošas darba vides attīstību Latvijā.
Pasākuma noslēgumā tika godināti darba devēji, kas ar savām iniciatīvām veicina līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, kā arī programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecība” dalībnieki, kas sniedz praktisku atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti.
Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētāja Karina Ploka uzsvēra, ka šīs ir valstiski nozīmīgas programmas, kuru ietekme sniedzas tālāk par finansiālu atbalstu: “Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” un “Latvijas Goda ģimenes apliecība” ir ne tikai atbalsta mehānismi, bet arī sabiedrības vērtību spogulis. Caur tām ģimenes un cilvēki sajūt emocionālu atbalstu un piederību kopienai – un, domājot par Latvijas demogrāfisko attīstību, šis emocionālais aspekts ir tikpat būtisks kā finansiālais.”
Uzrunājot klātesošos, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsvēra, ka Satversmē nostiprinātās vērtības – ģimene, darbs un privātā dzīve, tostarp tiesības uz atpūtu – ir līdzvērtīgi aizsargājamas. “Satversme skaidri pasaka – cilvēkam ir tiesības ne tikai strādāt, bet arī dzīvot pilnvērtīgu ģimenes un privāto dzīvi. Tāpēc valstij un darba devējiem ir pienākums nodrošināt vidi, kurā cilvēks nav spiests izvēlēties starp profesionālo un personīgo dzīvi, bet gan tās harmoniski apvienot un efektīvi īstenot,” sacīja I. Kucina.
Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Inese Kalvāne norādīja, ka ģimenei draudzīga darba kultūra kļūst par vienu no galvenajiem faktoriem darba tirgus noturībai: “Uzņēmumi, kas spēj praktiski nodrošināt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, būs tie, kas ne tikai izdzīvos darbaspēka trūkuma apstākļos, bet kļūs par līderiem jaunās darba kultūras veidošanā.”
“Valsts nekustamie īpašumi” Personāla vadības daļas vadītāja, darba un organizāciju psiholoģe Edīte Kalniņa runāja par darbinieku atbalstu dažādos dzīves posmos, uzsverot, ka empātiska vadītāju attieksme un cilvēcīga saruna var būt izšķiroša – cilvēks, kurš jūtas sadzirdēts, ne tikai labāk strādā, bet arī dzīvo mierīgāk. Savukārt organizāciju psiholoģe Marta Karlsone uzsvēra, ka darbinieku labbūtības pamats ir skaidras robežas starp darbu un privāto dzīvi. Atpūta un līdzsvars nav vājums, bet priekšnoteikums noturīgam sniegumam un veselīgai darba videi. Vadītājiem pašiem ir jārāda piemērs, cienot savu un citu laiku.
Kristīne Mennika, “Bite Latvija” korporatīvās komunikācijas vadītāja, runāja par darbinieku iesaisti un piederības sajūtas nozīmi organizācijas kultūrā, savukārt Aleksandra Safonova, “Lindström Latvija” personāldaļas vadītāja, dalījās pieredzē, kā līdzsvarot darbinieku atbalsta iniciatīvas ar uzņēmuma resursiem. Kaspars Bernāns, VIVI Kompetenču centra vadītājs, pastāstīja par praktiskiem risinājumiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanai uzņēmumā.
Dienas noslēgumā notika godināšanas pasākums. Programmā “Latvijas Goda ģimenes apliecība” sumināti tika tās dalībnieki, kuru sniegtās atlaides un atvieglojumus par īpaši nozīmīgiem aptaujā bija atzinuši paši Goda ģimenes apliecības lietotāji. Atzinību saņēma:
Jāņa Rozes grāmatnīca, Lidl Latvija, SIA “Circle K Latvia”, Forum Cinemas, Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”, Neste Latvija, SIA “VIRŠI-A”, Ģimenes restorāns “Hercogs”, Apgāds “Zvaigzne ABC”, SIA “LINDEX LATVIA”.
Savukārt no programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” 2024. gada novērtējuma, desmit darba devējiem par izcilas darba vides prakses īstenošanu, tika piešķirts tituls “Goda darba devējs”:
If P & C Insurance AS Latvijas filiāle, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “DHL Express Latvia”, Mēness aptieka, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, SIA “Salaspils Siltums”, SIA “Reitan Convenience Latvia”, SIA “Lidl Latvija”, SIA “Arvato Systems Latvia”, Latvijas Banka.
Domājot par ilgtspējīgiem risinājumiem SIF šogad programmu dalībniekiem pasniedza dāvanā ozola zīli, no kuras pavasarī izdīgs ozola stāds, tādejādi atgādinot, ka lielas lietas aug pakāpeniski – no rūpēm, pacietības un ticības nākotnei. Tāpat laureāti saņēma uzvediba.lv spēli, lai tā kalpotu kā instruments ģimenei draudzīgas vides attīstīšanai.
Fotogalerija: https://failiem.lv/u/bqsxawfpng
Informācija par programmām
• Programma “Ģimenei draudzīga darbavieta”, ko SIF īsteno kopš 2020. gada, aicina darba devējus ieviest prakses, kas palīdz līdzsvarot profesionālo un privāto dzīvi. Statusu šobrīd ieguvuši gandrīz 300 darba devēji no dažādām nozarēm.
• Programma “Latvijas Goda ģimenes apliecība” sniedz praktisku atbalstu daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Tajā iesaistījušies vairāk nekā 640 programmas dalībnieki visā Latvijā. Šobrīd jau vairāk nekā 149 000 cilvēku izmanto Latvijas Goda ģimenes apliecības sniegtos atvieglojumus.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir noslēdzis pirmo trīs koprades darbnīcu ciklu ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, kas norisinājās šā gada augustā un septembrī. Šo darbnīcu rezultāti atklāj konkrētas sabiedrības vajadzības un sniedz priekšlikumus, kas kalpos par pamatu turpmākām darbībām projektā “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana.”
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsver, ka koprades formāts ir būtisks instruments, lai valsts un sabiedrības attīstības procesi kļūtu mērķtiecīgāki un atbilstošāki cilvēku vajadzībām: “Koprades darbnīcas ir pierādījušas, cik daudz vērtīgas informācijas un ideju slēpjas tajos, kas ikdienā saskaras ar konkrētām problēmām – vecākos, pedagogos, darba devējos, jauniešos. Šāda pieeja ļauj valsts iestādēm, politikas veidotājiem un sabiedrības pārstāvjiem sēsties pie viena galda, lai kopīgi radītu risinājumus, kas ir ne tikai teorētiski, bet arī praktiski īstenojami. Mūsu mērķis ir, lai šīs idejas nepazūd diskusijās, bet kļūst par pamatu konkrētiem pasākumiem, uzlabojumiem un atbalsta sistēmām, kas palīdz ģimenēm Latvijā dzīvot drošāk un ar pārliecību.”
Darbs un ģimene – līdzsvars kā vērtība
Pirmajā darbnīcā “Darbs un ģimene – kā panākt līdzsvaru?” dalībnieki vienojās, ka darba un ģimenes līdzsvara nodrošināšana ir ne tikai individuāla atbildība, bet arī darba devēju kultūras un valsts atbalsta jautājums. Diskusijās izkristalizējās trīs būtiski virzieni – darba vides elastība, darbinieku labbūtība un ģimenei draudzīgas organizāciju kultūras stiprināšana. Kā norādīja darba devēji, būtiski ir ne tikai ieviest elastīgus darba laikus, bet arī veidot vidi, kurā darbinieks nejūtas vainīgs par vēlmi sabalansēt darbu ar ģimenes dzīvi. Dalībnieki ierosināja veidot plašāku informatīvo kampaņu par darba un ģimenes saskaņošanas iespējām un dalīties ar labās prakses piemēriem uzņēmumos, kas jau ievieš šādus risinājumus.
Bērnu un jauniešu psihoemocionālā noturība
Otrajā darbnīcā “Bērnu un jauniešu metodiskā materiāla attīstība psihoemocionālās noturības veicināšanai. Apzinies un dari – Tu vari!” dalībnieki, tostarp paši bērni un jaunieši, palīdzēja pilnveidot topošos mācību un atbalsta materiālus. Diskusijās tika secināts, ka bērnu emocionālo noturību visefektīvāk stiprina preventīvi, veidojot drošu vidi un uzticēšanās attiecības skolās un ģimenēs.
Bērni un jaunieši uzsvēra, ka viņiem ir svarīgi, lai šādi materiāli būtu dzīvi un interaktīvi – ar spēļošanas elementiem, vienaudžu līderu iesaisti un praktiskiem piemēriem no ikdienas situācijām. Dalībnieki ieteica arī veidot aktivitātes, kurās bērni var piedalīties kopā ar vecākiem, tādējādi stiprinot ģimenes saikni un emocionālo tuvību.
Atbalsts jaunajiem vecākiem – ceļā uz vienotu sistēmu
Trešā darbnīca “Atbalsts jaunajiem vecākiem” izgaismoja būtiskākos izaicinājumus, ar ko saskaras vecāki uzreiz pēc bērna piedzimšanas. Dalībnieki atzina, ka esošie atbalsta pakalpojumi Latvijā ir sadrumstaloti, un informācija par tiem – grūti pieejama. Tādēļ tika izstrādāts priekšlikums izveidot digitālu “vienas pieturas aģentūru” jaunajiem vecākiem, kur vienuviet pieejama praktiska informācija, pakalpojumu ceļvedis un atbalsta kontakti. Dalībnieki ierosināja ieviest mentoru programmas, kur pieredzējuši vecāki palīdz tiem, kas tikko kļuvuši par mammām un tēviem, kā arī veicināt tēvu līdzdalību atbalsta aktivitātēs. Īpaši tika akcentēta reģionālā nevienlīdzība un nepieciešamība piedāvāt mobilus vai attālinātus pakalpojumus ģimenēm ārpus lielpilsētām.
Pirmo trīs darbnīcu cikla pieredze apliecina, ka ģimenei draudzīgas un iekļaujošas sabiedrības veidošana prasa ne tikai politiskus lēmumus, bet arī savstarpēju sadarbību un atvērtu sarunu starp dažādām sabiedrības grupām. Kā kopīgs secinājums izskanēja, ka Latvijas sabiedrībā jau ir daudz labu piemēru un iniciatīvu, taču tām nepieciešams lielāks redzējums un savstarpēja sasaiste, lai tās kļūtu par daļu no vienotas, ilgtspējīgas politikas. Dalībnieki arī atzina, ka īpaši svarīgi ir turpināt veidot pastāvīgu sadarbības platformu starp valsts institūcijām, darba devējiem, izglītības sektoru un sabiedrību, kas ļautu ne tikai reaģēt uz problēmām, bet tās paredzēt un risināt preventīvi.
Koprades darbnīcu cikls turpināsies oktobrī, kad notiks nākamā koprades darbnīca par tēmu: “Ceļā uz iekļaujošiem un pielāgotiem raidījumiem”. Tajā vecāki, eksperti, mediju pārstāvji un nevaldības organizācijas spriedīs par to, kā veidot saturu, kas ir pieejams un pielāgots arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Domnīcu cikla noslēgumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti SIF īstenotā projekta ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (4.3.6.9/1/24/I/001) turpmākajās aktivitātēs un politikas ieteikumos ģimenei draudzīgas un iekļaujošas vides atbalstam.
Kopumā ESF+ projektā sadarbībā ar NVO un darba devējiem, tiek īstenots plašu pasākumu un atbalsta programmu kopums psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, tādējādi ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei. ESF+ projekta norises laiks ir no 2024. gada oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.
Sabiedrības integrācijas fonds 2025. gada 5. novembrī aicina programmu “Ģimenei draudzīga darba vieta” un “Latvijas Goda ģimenes apliecība” dalībniekus uz Ģimenei draudzīgo vēstnešu salidojumu, kas notiks Hotel Jūrmala SPA, Jūrmalā.
Pasākuma mērķis ir veicināt ģimenei draudzīgas darba vides prakses popularizēšanu un attīstību, pieredzes apmaiņu un jaunu ideju attīstību darbinieku labbūtības veicināšanai. Dalībniekus sagaida izzinošas lekcijas un praktiskas darbnīcas, lai rastu risinājumus, kā:
Pasākuma noslēgumā tiks godināti un apbalvoti programmu dalībnieki, kas ar savu piemēru apliecina – ģimenei draudzīga darba vide ir ilgtspējīgas un cilvēcīgas organizācijas pamats.
Sabiedrības integrācijas fonds pateicas ikvienai organizācinai , kas ar savu darbu un piemēru veido Latviju par ģimenēm draudzīgu vietu, kur būt!
Arvien vairāk Latvijas novadi un pašvaldības apzinās, ka ģimenēm labvēlīgas vides veidošana un dažāda spektra pieejamo pakalpojumu attīstība ir nozīmīgākie nosacījumi cilvēku ar bērniem izvēlei dzīvot vai atgriezties uz dzīvi no ārzemēm kādā no Latvijas pašvaldībām. To vairākkārt uzsvēra pašvaldību pārstāvji no daudzām Latvijas pašvaldībām, kuri vakar, 9.oktobrī, pulcējās Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolā uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizēto forumu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”.
Jānorāda, ka jau šobrīd SIF tīmekļvietnē Vieta ģimenei ikviens var iepazīties ar pašvaldību sniegto informāciju par ģimenēm pieejamajiem pakalpojumiem, pabalstiem un cita veida atbalstu, kā arī savstarpēji salīdzināt vairāku pašvaldību piedāvājumus.
Forumu atklāja SIF Sekretariāta direktores vietniece – Pilsoniskās sabiedrības atbalsta departamenta direktore Dace Spaliņa, kura iepazīstināja ar SIF sniegtajām atbalsta iespējām ģimenēm draudzīgas vides veicināšanai. “Mūsu šodienas tikšanās Dobelē ir organizēta ar mērķi, lai visas pašvaldības sanāktu kopā vienuviet un dalītos savā pieredzē par ģimeņu atbalsta jautājumu ieviešanu savā pašvaldībā un to uzlabošanu, jo gadu laikā, organizējot konkursu “Ģimenei draudzīga pašvaldība”, mēs redzam to, ka pašvaldības var mācīties viena no otras un gribējām izveidot šo tikšanās platformu, kas veicinātu informācijas apmaiņu, tādēļ šogad tika pieņemts lēmums fokusēties uz izzinoša pasākuma “Pašvaldību forums” organizēšanu ar mērķi dalīties pieredzē,” sacīja D. Spaliņa.
Klātesošos uzrunāja arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns: “Ģimenei draudzīga pašvaldība ir vērtība, ko vajag popularizēt. Pašvaldības uzlabo un paplašina sniegtos pakalpojumus, kas atbalsta gan jauniešus, gan vecāko paaudzi. Protams, ir arī jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi — īpaši attieksmes maiņā, vērtību iedzīvināšanā un ģimenes jautājumu risināšanā. Liela nozīme ir arī sakārtotai videi, kurā ģimenes var justies labi un attīstīties. Tas attiecas gan uz pirmsskolas audzināšanu, gan vecāku mīlestību un iesaisti. Vai mēs esam izdarījuši visu, ko varam? Mēs gribam, lai arī vecāki saprot otru pusi — lai saprot, ka ģimene un vērtības ir pamats, bet cilvēciskā cieņa ir tas, kas jāieaudzina. Mēs vēlamies būt draudzīgi un atbalstoši, lai ģimenes iegūst zināšanas un iespējas attīstīties. Savukārt novadiem jābūt flagmaņiem, īstenojot un veidojot ģimenēm draudzīgas pašvaldības”. Labus vēlējumus foruma dalībniekiem teica arī skolas direktore Daiga Puga, kuras paspārnē tiek izglītojas jaunā paaudze darba tirgū pieprasītās profesijās un arodos.
Foruma laikā praktiskā pieredzē dalījās konkursa “Ģimenei draudzīga pašvaldība 2024” konkursa finālisti:
Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” vadītāja Ina Behmane iepazīstināja ar sekmīgu starpinstitucionālo sadarbību, Salaspils novada pašvaldības izpilddirektore Silvija Puriņa prezentēja Salaspils kā pierīgas pašvaldības ieviestās novitātes, kas šodien piedāvā vajadzīgus un modernus risinājumus ģimeņu un bērnu labbūtībai. Tas arī novērtēts, koka bērnudārzam šogad saņemot «Latvijas Arhitektūras gada balvu 2025» .
Savukārt 2024. gada konkursa uzvarētāja – Madonas novads un tās pārstāve – Madonas novada jaunatnes lietu speciāliste Inga Strazdiņa prezentēja pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu visa novada ietvaros.
Pasākuma ietvaros dalībniekiem bija iespēja piedalīties interaktīvās darba grupās, kuras vadītāja SIF Ģimeņu atbalsta programmu nodaļa vadītāja p.i. Lauris Liepiņš, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Annija Deglava un Uzturlīdzekļu garantiju fonda juriskonsule Sintija Lavska. SIF pārstāvja vadītajā darbnīcā izvērtās produktīva domu apmaiņa par “Ģimenei draudzīgas pašvaldības” anketas satura pilnveidi, minot priekšlikumus, kas palīdzētu uzlabot vietvarai prasītās informācijas saturu, ekspertu iesaisti un informācijas datu bāžu pieejamību. Tāpat tika pārrunāti ierosinājumi vietagimenei.lv esošā pašvaldību sniegto ģimeņu atbalsta pakalpojumu salīdzināšanas rīka uzlabošanai un aktīvākai popularizēšanai. Uzturlīdzekļu garantijas fonda darbnīcu tēmu caurvija ikdienā risināmie jautājumi saistībā ar alimentu piedziņas daudzšķaitnajām situācijām, kurās nereti sava loma ir sociālo dienestu darbiniekiem. Tamdēļ darba grupās tika runāts par ciešāku institucionālo sadarbību, kas palīdzētu jau kopēji risināt problēmu jautājumus ģimenēs. Labklājības ministrija pārstāve klātesošos iesaistīja diskusijā par vardarbības atpazīšanu, sagaidot priekšlikumus, kā par šo tēmu atklāti runāt ģimenēs, skolā, darba vidē, neaizmirstot arī par savu drošību.
Foruma mērķis bija tikties ar visām pašvaldībām, lai savstarpēji dalītos pieredzē un iegūtu jaunas idejas, kā uzlabot ģimeņu atbalsta jautājumu risināšanu savā pašvaldībā.
SIF organizētais konkurss “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība” norisinās jau kopš 2020. gada un tīmekļvietnē Vieta ģimenei ikviens var iepazīties ar pašvaldību sniegto informāciju par ģimenēm pieejamajiem pakalpojumiem, pabalstiem un cita veida atbalstu, kā arī savstarpēji salīdzināt vairāku pašvaldību piedāvājumus. “Ģimenei draudzīga pašvaldība” ir viena no SIF realizētajām ģimeņu atbalsta programmām. SIF īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga darbavieta”, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
Foto galerija: https://failiem.lv/u/p2xxcpkpv4
(autors Linda Lāma)
Šogad Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) organizētajiem darba devēju novērtējumiem “Dažādībā ir spēks” un “Ģimenei draudzīga darbavieta” pieteicies lielākais darba devēju skaits kopš novērtējumu anketas apvienošanas – 124 darba devēji no visas Latvijas. Dažādībai atvērtu un ģimenei draudzīgu darba devēju statusus ieguvušie tiks paziņoti godinošos pasākumos gada nogalē.
97 darba devēji lēmuši piedalīties tieši “Ģimenei draudzīga darbavieta” novērtējumā, apliecinot darba un privātās dzīves līdzsvara nozīmi Latvijas darba devēju vidū. Savukārt novērtējumam “Dažādībā ir spēks” šogad pieteikušies 96 darba devēju, kas ir par teju 20 % vairāk nekā pērn. Tāpat 64 organizācijas kādā no SIF novērtējumiem šogad lēmušas piedalīties pirmo reizi – “Dažādībā ir spēks” šogad pirmo reizi piedalās 39 darba devēji, savukārt novērtējumā “Ģimenei draudzīga darbavieta” – 25.
Visvairāk dalībnieku (81 darba devējs) pārstāv privāto sektoru, publisko sektoru (tajā skaitā, valsts vai pašvaldību uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes) pārstāv 40 darba devēji, kā arī novērtējumos piedalās 3 nevaldības organizācijas. Reģionālā griezumā joprojām dominē Rīga ar 63% dalībnieku, taču iekļaujošas darba vides nozīmi un SIF novērtējumu lomu tās attīstībā atzīst arī Latvijas reģionos – 8,9 % darba devēju pārstāv Vidzemes reģionu, 11,3 % – Kurzemes, 6,4 % – Pierīgas, 7,2 % – Zemgales un 3,2 % – Latgales.
Dalībnieku starpā visplašāk pārstāvētās ir tirdzniecības nozare – 14 darba devēji, finanšu un apdrošināšanas nozare – 13 darba devēji, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – 11 darba devēji, valsts pārvalde – 10 darba devēji un apstrādes rūpniecība – 8 darba devēji.
Novērtējumiem visvairāk (50 %) pieteikušies lielie uzņēmumi un organizācijas ar 250 un vairāk darbiniekiem. 35 % dalībnieku veido vidējie uzņēmumi vai organizācijas ar 50 līdz 249 darbiniekiem, savukārt 13 % – uzņēmumi ar 10 līdz 49 darbiniekiem. Nelielu daļu (gandrīz 2 %) pārstāv mazie uzņēmumi ar 1 līdz 9 darbiniekiem.
Lai veicinātu darba devēju interesi un izpratni par novērtējumiem, SIF šogad organizēja vairākas aktivitātes. Semināros Saldū un Valmierā SIF aicināja darba devējus aizdomāties par iekļaujošas un ģimenei draudzīgas darba vides nozīmi, kas paaugstina jaunu darbinieku gan piesaistes, gan noturēšanas iespējas, kā arī stiprina uzņēmumu konkurētspēju kopumā. Savukārt, informatīvajā seminārā, kas notika Rīgā un attālināti, darba devēji tika iepazīstināti ar abu novērtējumu ieguvumiem, pieteikšanās procesu un citu dalībnieku pieredzi.
Lai piedalītos novērtējumā, no šī gada 1. jūlija līdz 16. septembrim darba devējiem bija jāaizpilda novērtējuma anketa. Anketas jautājumi ir grupēti četrās kategorijās: mūsu organizācija, mūsu principi, mūsu darba vide un mūsu komunikācija. Novērtējums tika veidots tā, lai darba devēji varētu labāk izprast jau paveikto dažādības pasākumu iedzīvināšanā savās organizācijās un dotu nepieciešamās zināšanas uzsākt vai turpināt konkrētas aktivitātes situācijas uzlabošanai. Piedaloties novērtējumā darba devēji saņem ne tikai ekspertu atzinumu par jau esošajām labajām praksēm organizācijā, bet arī rekomendācijas turpmākai procesu pilnveidošanai dažādos jautājumos, piemēram, darbinieku labumu grozi, digitālās vides piekļūstamība vai plānošanas dokumenti, kas aptver darbinieku labbūtības jautājumus.
Jau ir uzsākts darbs pie iesniegto anketu izvērtēšanas, kur eksperti analizēs darba devēju īstenotās prakses dažādībai atvērtas un ģimenēm draudzīgas vides veidošanā savās organizācijās. Abu novērtējumu rezultātus plānots izziņot gada nogalē.
Lai kopīgi radītu praktiskus un īstenojamus risinājumus bērniem un ģimenei draudzīgas vides veidošanai Latvijā, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aizsāk astoņu koprades domnīcu ciklu. Domnīcās kopā ar darba devējiem, ģimenēm un viņu atvasēm, dažādu jomu ekspertiem, kā arī NVO un valsts iestāžu pārstāvjiem tiks aktualizētas šo sabiedrības mērķgrupu vajadzības, aktuālās problēmas un to iespējamie risinājumi, kā arī identificēti nepieciešamie atbalsta pasākumi.
Š.g. 21. augustā norisināsies pirmā domnīca “Darbs un ģimene – kā panākt līdzsvaru?”, kas būs veltīta ģimenei draudzīgas darba vides attīstībai Latvijā. Mūsdienu darba vide strauji mainās, un arvien vairāk darba devēju meklē risinājumus, kā līdzsvarot darbinieku profesionālo dzīvi ar ģimenes dzīvi – īpaši situācijās, kad gaidāms ģimenes pieaugums, aktuāla ir senioru aprūpe, ģimenē aug bērni ar īpašām vajadzībām vai ir radušies emocionālās labbūtības izaicinājumi. Vienlaikus, kā rāda SIF veiktās aptaujas, trūkst skaidru mehānismu, zināšanu un atbalsta instrumentu šādu risinājumu ieviešanai, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos.
Domnīcā piedalīsies gandrīz 30 dalībnieki, pārstāvot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Latvijas Autisma apvienību, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centru, Swedbank, Rimi Latvia, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, Saldus un Līvānu novadu pašvaldības, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienību, Labklājības ministriju, Valsts kanceleju, kā arī citas organizācijas.
SIF sekretariāta direktore Inese Kalvāne uzsver: “ Mūsu mērķis ir veidot Latviju par iekļaujošu sabiedrību, kur ģimenes un bērni jūtas atbalstīti un droši. Lai to panāktu, mēs vēlamies pie viena sarunu galda pulcēt darba devējus, ģimenes, ekspertus, NVO un valsts institūciju pārstāvjus, lai kopīgi apspriestu aktuālās vajadzības, identificētu izaicinājumus un radītu praktiskus risinājumus. Tikai sadarbojoties dažādām pusēm, mēs varam veidot vidi, kas atbalsta gan darba, gan ģimenes dzīvi, nodrošina bērnu labklājību un rada stabilu pamatu ilgtermiņa sabiedrības labklājībai.”
Pirmās domnīcas laikā, izmantojot dizaina domāšanas metodoloģiju, plānots radīt priekšlikumus izglītojošiem pasākumiem darba devējiem, potenciālajiem virzieniem darba devēju grantu konkursam, kā arī programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros īstenojamām aktivitātēm.
Nākamās divas koprades domnīcas norisināsies jau šī gada septembrī un būs veltītas bērnu un jauniešu izglītojošo pasākumu organizēšanai, atbalsta sniegšanai jaunajiem vecākiem, kā arī godināšanas pasākumu pilnveidei daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti.
Domnīcu cikla noslēgumā iegūtie rezultāti tiks izmantoti SIF īstenotā projekta ESF+ projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” (4.3.6.9/1/24/I/001) turpmākajās aktivitātēs un politikas ieteikumos ģimenei draudzīgas un iekļaujošas vides atbalstam.
Kopumā ESF+ projektā sadarbībā ar NVO un darba devējiem, tiek īstenots plašu pasākumu un atbalsta programmu kopums psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai, radot priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un sociālajai integrācijai, tādējādi ļaujot īstenot viņu potenciālu veiksmīgai dzīvei. ESF+ projekta norises laiks ir no 2024. gada oktobra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina uz semināru “Dažādības un iekļaujošas darba vides novērtējumi – iespējas darba devējiem” par novērtējumiem darba devējiem “Dažādībā ir spēks” un “Ģimenei draudzīga darbavieta”, kas notiks 14. augustā plkst. 10.00.
Semināra laikā dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kādu atbalstu SIF sniedz darba devējiem, kas ir novērtējumi “Dažādībā ir spēks” un “Ģimenei draudzīga darbavieta”, ko organizācija iegūst piedaloties novērtējumos un kā notiek pieteikšanās, digitālās anketas aizpildīšana un vērtēšanas process.
Seminārs notiks hibrīdformātā – klātienē SIF telpās Raiņa bulvārī 15 vai attālināti MS Teams.
Seminārā piedalīsies:
Dalībai seminārā iespējams pieteikties, aizpildot reģistrācijas formu līdz 13. augusta 16.00: https://forms.office.com/e/4NVYubaJLW. Vietu skaits klātienē ir ierobežots. Saiti dalībai attālināti saņemsiet e-pastā dienu pirms semināra.
Vairāk par SIF darba devēju novērtējumiem iespējams uzzināt tīmekļvietnēs Dažādības novērtējums – Dazadiba.lv un Ģimenei draudzīga darbavieta – Vieta ģimenei.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina pieteikties darba devējus novērtējumiem “Dažādībā ir spēks!” un “Ģimenei draudzīga darbavieta”, kas dod iespēju saņemt ekspertu izvērtējumu un personalizētas rekomendācijas prakšu pilnveidei. Pieteikšanās sākas š. g. 1. jūlijā, kad darba devēji, aizpildot vienu tiešsaistes anketu, var piedalīties abos novērtējumos vienlaicīgi.
Pieteikties var ikviens darba devējs, kas ir ieinteresēts iegūt šī brīža mērījumu par organizācijā esošās darba vides atbilstību dažādībai atvērtam un ģimenei draudzīgam darba devējam. Novērtējums ir apliecinājums organizācijā esošo procesu atbilstībai mūsdienīgas darba vides kritērijiem, kas ļauj to izmantot savas organizācijas konkurētspējas stiprināšanai. Būtiski ir apzināties, ka darbinieku labbūtība, fiziski un emocionāli droša darba vide ir pamats uzņēmuma produktivitātei un uz izaugsmi vērstai ekonomikai kopumā.
“Novērtējumu dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug un tas ir apliecinājums šādu SIF iniciatīvu nozīmei, motivējot aizvien vairāk organizāciju veidot ilgtspējīgu, iekļaujošu un ģimenēm draudzīgu darba vides kultūru Latvijā. Izstrādājot darba devēju izaugsmei noderīgus instrumentus, sniedzot ceļa karti to veiksmīgai izmantošanai, saglabājot konsekvenci savās darbībās varam sasniegt mūsu visu kopīgo mērķi par konkurētspējīgu un uz izaugsmi vērstu ekonomiku,” uzsver Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Inese Kalvāne.
Iepriekšējā gadā 24 % no aptaujātajiem novērtējuma dalībniekiem apliecināja, ka darbinieki kā būtiskāko ieguvumu no iekļaujošas darba vides ieviešanas atzīst labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, savukārt 22 % – lojalitātes pieaugumu darba vietai. Pārējie secīgie ieguvumi: labāka mentālā veselība, produktīvāks darbs, vairāk laika ģimenei.
Ikviens novērtējuma dalībnieks, sasniedzot vismaz 60 % rezultātu, saņems statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta” vai “Dažādībai atvērts darba devējs” bronzas, sudraba vai zelta kategorijā. Statusa ieguvēji saņems arī digitālu atpazīstamības zīmi, kas apliecinās iegūto statusu. To varēs izmantot organizācijas komunikācijas kanālos, vakanču sludinājumos un citos publicitātes materiālos. Novērtējuma rezultātus paziņos svinīgos pasākumos 2025. gada nogalē. Pieteikt dalību un aizpildīt tiešsaistes anketu vienā vai abos novērtējumos var no šī gada 1. jūlija līdz 9. septembrim SIF tīmekļvietnēs www.dazadiba.lv vai www.vietagimenei.lv.
Novērtējuma anketas jautājumi ir grupēti četrās kategorijās: mūsu organizācija, mūsu principi, mūsu darba vide un mūsu komunikācija. Novērtējums veidots tā, lai darba devēji varētu labāk izprast jau paveikto dažādības pasākumu iedzīvināšanā savās organizācijās, kā arī radītu interesi un motivāciju veidot savā darba vietā iekļaujošu darba vidi, veicinātu atvērtību dažādības vadībai un dotu nepieciešamās zināšanas uzsākt vai turpināt konkrētas aktivitātes situācijas uzlabošanai. Piedaloties novērtējumā darba devēji saņem ne tikai ekspertu atzinumu par jau esošajām labajām praksēm organizācijā, bet arī rekomendācijas turpmākai procesu pilnveidošanai.
Plašāka informācija par novērtējumu “Ģimenei draudzīga darbavieta” pieejama: https://ej.uz/ubud
Plašāka informācija par novērtējumu “Dažādībā ir spēks!” pieejama: https://ej.uz/e8e4
Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) ir apstiprinājis grantu konkursa “Ģimenei draudzīga darbavieta” rezultātus. Konkurss izsludināts 2025. gada 7. martā ar mērķi atbalstīt darba devējus, kas ir ieguvuši programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu, lai ieviestu ģimenēm draudzīgas darba organizācijas prakses un popularizētu ģimenei draudzīgu attieksmi sabiedrībā. Kopējais konkursā pieejamais finansējums bija 120 000 EUR, un tas nodrošināts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam.
“Ģimenei draudzīgas darba vides attīstība ir ilgtermiņa ieguldījums ne tikai darbinieku labbūtībā, bet arī sabiedrības kopējā noturībā. Veidojot empātisku, iekļaujošu un uz cilvēku vajadzībām vērstu darba vidi, mēs stiprinām arī organizāciju spēju pielāgoties pārmaiņām un saglabāt konkurētspēju. Ilgtspējīga organizācija ir tāda, kas rūpējas ne tikai par peļņu, bet arī par cilvēkiem un attiecībām savā vidē. Mūsu mērķis nav tikai īstenot vienu projektu – mēs veidojam sistēmu, kurā ģimenēm draudzīga vide kļūst par normu, nevis izņēmumu,” uzsver SIF sekretariāta direktores vietniece Dace Spaliņa.
Kopējais konkursa finansējums – 120 000,00 EUR, sadalīts starp publisko (30 % jeb 36 000,00 EUR) un privāto sektoru (70 % jeb 84 000,00 EUR). Konkursā saņemti 62 pieteikumi ar kopējo pieprasīto finansējumu 240 514,63 EUR. Visi pieteikumi izvērtēti pēc administratīvajiem, atbilstības un kvalitātes kritērijiem saskaņā ar konkursa nolikumu.
Rezultātā apstiprināti 30 projektu pieteikumi par kopējo summu 119 243,92 EUR – no tiem 9 projekti publiskajā sektorā (35 799,96 EUR) un 21 projekts privātajā sektorā (83 443,96 EUR).
Maksimālā pieejamā granta summa vienam projektam bija 4 000 EUR. Atbalstītie projekti lielākoties tiek īstenoti divos galvenajos virzienos – telpu labiekārtošana darbinieku un viņu ģimeņu labbūtībai (piemēram, atpūtas zonas, bērnu, ģimeņu un klusuma telpas) un kopīgi pasākumi darbiniekiem vai viņu ģimenēm (piemēram, svētku svinēšana, vides labiekārtošana, nometnes darbinieku bērniem, u.c.).
Statusam “Ģimenei draudzīga darbavieta” var pretendēt ikviena organizācija, kura nodarbina vismaz vienu darbinieku – gan privātie uzņēmumi, gan arī valsts un pašvaldību iestādes un nevaldības organizācijas. Pašlaik programmā ir 193 aktīvas organizācijas, kas ir ieguvušas “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu un kuras var pieteikties šim konkursam.
Plašāk par programmu www.vietagimenei.lv.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.
Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros aizvadīts šogad pirmais pieredzes apmaiņas brauciens, pulcējot programmas dalībnieku pārstāvjus no dažādām nozarēm. Aprīļa beigās programmas dalībnieki devās uz skaisto un vējaino Liepāju, lai iepazītos ar Liepājas teātra pieredzi darbinieku iesaistes un motivācijas veicināšanā, kā arī uzzinātu vairāk par Liepājas teātra darbību.
Vizītes ievaddaļu atklāja Sabiedrības integrācijas fonda ģimeņu atbalsta programmu nodaļas vadītāja Ilze Vārpiņa, kam sekoja Liepājas teātra personāla direktores Zanes Eleres-Pusaudzes uzruna. Pēc nelielām iepazīšanās un tīklošanās aktivitātēm, vizītes pirmā daļa noslēdzās ar izzinošu ekskursiju pa Liepājas teātra aizkulisēm – dalībniekiem bija iespēja ielūkoties vietās, kur skatītāji parasti netiek un novērtēt apjomīgo darbu, kas tiek ieguldīts ikvienas izrādes tapšanā.
Vizītes turpinājumā Liepājas teātra personāla direktore dalījās pieredzē par darbinieku labbūtības veicināšanu un īstenotajiem kolektīva saliedēšanas pasākumiem, sniedzot praktiskus un vērtīgus padomus, kas aktuāli kolektīvam ar ļoti atšķirīgu darba laika režīmu. Noslēgumā Sabiedrības integrācijas fonda vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos – Sigita Zankovska-Odiņa – runāja par drošas un iekļaujošas darba vides nozīmi, kā arī sniedza ieteikumus, kā to īstenot savā darbavietā. Paralēli iedvesmojošajām lekcijām, vizītes jaunākajiem dalībniekiem tika organizētas radošās darbnīcas.
Sakām sirsnīgu paldies Liepājas teātrim par uzņemšanu, kā arī pasākuma dalībniekiem par aktīvo iesaisti un piedalīšanos programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” pieredzes apmaiņas vizītē. Lai nepalaistu garām jau nākamos pieredzes apmaiņas pasākumus, aicinām sekot līdzi programmas jaunumiem mūsu mājaslapā un Facebook kontā Vieta ģimenei!
Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” pieredzes apmaiņas vizītes ir būtiska priekšrocība, ko augsti novērtē programmas dalībnieki. Sabiedrības integrācijas fonds tās rīko jau ceturto gadu, sniedzot iespēju darba devēju pārstāvjiem dalīties pieredzē un zināšanās, kā gan lielākos, gan mazākos uzņēmumos ieviest darbinieku labbūtības pasākumus, veicinot ģimenēm draudzīgu darba vidi.
Šodien, Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) apstiprinājis atklātā projektu pieteikumu konkursa “Reģionālu pasākumu organizēšana ģimenei draudzīgas vides veidošanai” rezultātus. Konkursā apstiprināti 27 projektu pieteikumi, kas saņems finansējumu no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam. Kopējais pieejamais finansējums konkursā ir 440 000 EUR.
Konkursa mērķis bija atlasīt projektus, kuri īstenos publiskus reģionālus pasākumus ģimenēm psiholoģiskā un emocionālā noturīguma veicināšanai un ģimenēm draudzīgas un atbalstošas vides veidošanā, atbalstot nevaldības organizāciju (NVO) iniciatīvas. Vienlaikus šie projekti sekmēs saliedētas sabiedrības veidošanu, veicinot sociālo iekļaušanu un starppaaudžu sadarbību, kā arī stiprinot kopienu spēju ģimeņu atbalstam.
Piešķirtais finansējums tika sadalīts starp pieciem Latvijas plānošanas reģioniem, atbalstot dažādus projektus, kas vērsti uz ģimeņu labklājības veicināšanu, sociālās integrācijas stiprināšanu un atbalsta pakalpojumu pieejamību:
Kopumā konkursā tika saņemti 60 projektu pieteikumi, no kuriem atbalstīti tika 27 ar kopējo pieprasīto finansējumu 437 351,17 EUR. 18 projektu pieteikumi tika noraidīti nepietiekama finansējuma dēļ, savukārt 15 projektu pieteikumi neatbilda konkursa nosacījumiem pēc atbilstības un kvalitātes kritērijiem.
Projektu pieteikumus izvērtēja neatkarīga komisija, vadoties pēc atbilstības un kvalitātes kritērijiem. Projekti tika sarindoti pēc iegūtajiem punktiem katrā reģionā, un augstāko vērtējumu guvušie tika apstiprināti atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Piešķirtais finansējums 27 projektiem dos iespēju veicināt ģimeņu labbūtību un saliedētību visos Latvijas reģionos, nodrošinot dažādus pasākumus un atbalsta programmas, kas palīdzēs stiprināt psiholoģisko un emocionālo noturību, kā arī radīt priekšnoteikumus pozitīvai bērnu attīstībai un integrācijai sabiedrībā.
Ar apstiprināto projektu sarakstu iespējams iepazīsties ŠEIT.
Plašāk par Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” iespējams uzzināt ŠEIT.
Informācija sagatavota Eiropas Sociālā fonda Plus projektu “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana” ietvaros, projekta numurs 4.3.6.9/1/24/I/001. Projekta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir 8 397 548 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 7 137 915 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 259 633 euro.
