Saruna ar Latvijas Universitātes sociālās antropoloģijas pasniedzēju Ilzi Mileiko.
Dr.philol. Ilze Mileiko (foto: Mārtiņš Zilgalvis, F64).
Kāpēc organizācijām mūsdienās ir svarīgi veidot ģimenei draudzīgu darba vidi?
Būsim godīgi, darba devēji nav labās fejas, kuru vienīgais mērķis ir uzlabot pasauli. Gluži vienkārši ir daudz ieguvumu, ja organizācijā veido draudzīgu un iekļaujošu vidi. Svarīgākais aspekts, ko šī vide ietekmē pozitīvi un ko organizācijas novērtē īpaši, ir darbinieki. Šodien Covid kontekstā, kad pieaug bezdarbs, varētu šķist, ka darba devējs ir noteicošākā lomā attiecībā pret darba ņēmēju, taču joprojām darbinieks ir ārkārtīgi svarīgs jebkuras organizācijas resurss, tādēļ jaunu darbinieku apmācīšana ne tikai izmaksā krietni dārgāk, nekā rūpes par esošā kolektīva labsajūtu, profesionalitāti un lojalitāti uzņēmumam vai organizācijai. Tāpat var ciest arī pakalpojumu un produktu kvalitāte. Laimīgs darbinieks noteikti ir produktīvāks, nekā tas, kurš ar saviem darba apstākļiem, pienākumiem nav komfortā.
Šobrīd ļoti aktuāls ir arī cilvēku “izdegšanas” jautājums. Tieši nespēja harmoniski apvienot darba un ģimenes dzīves pienākumus ir viens no primārajiem izdegšanas iemesliem.
Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie ieguvumi darba devējam, veidojot ģimenei draudzīgu un iekļaujošu darba vidi?
Cilvēks, kurš labāk var savienot darbu ar ģimenes dzīvi, noteikti ir produktīvākas, viņš gluži vienkārši labāk spēj veikt savu darbu. Vēl tas noteikti pozitīvi ietekmē arī uzņēmuma vai organizācijas tēlu. Ir virkne darba devēju, kas vasaras periodā, kad bērniem nav skola vai bērnudārzs, veido savas vasaras nometnes, lai atslogotu vecākus. Gan valsts, gan privātajā sektorā daudziem uzņēmumiem un iestādēm ir bērnistabas, kas arī ir nozīmīgs atbalsts vecākiem tajās situācijās, kad bērns kādu apstākļu dēļ nevar apmeklēt skolu vai bērnudārzu. Svarīga loma ir arī mikroklimatam – ja cilvēki zina, ka, piemēram, konkrētajā uzņēmumā atmosfēra ir patīkama, draudzīga un iekļaujoša, tad darba devējam ir iespēja izvēlēties sev labākos kandidātus no labākajiem.
Kas ir svarīgākie kritēriji, kas nosaka, vai darba vide organizācijā uzskatāma par ģimenei draudzīgu?
Ir virkne indikatoru, kas to nosaka. Tas ietver gan telpu pielāgošanu (īpaši – Covid kontekstā), gan dažādas aktivitātes, atbalsta mehānismus. Turklāt ir svarīgi apzināties, ka ģimenei draudzīga darba vieta nenozīmē atbalstu tikai ģimenēm ar bērniem. Arvien aktuālāka joma, kurai nepieciešams pievērst uzmanību, ir senioru aprūpe. Sabiedrība noveco, un tas nozīmē, ka ir darbinieki, kuriem vienlaikus jārūpējas gan par saviem mazajiem bērniem, gan arī par saviem vecāka gadagājuma radiniekiem. Un svarīgi ir pieminēt arī slimu dzīvesbiedru aprūpi, jo situācijas, kad nepieciešama līdzcilvēku palīdzība un rūpes, ir ļoti atšķirīgas.
Esmu novērojusi, ka salīdzinoši mazās organizācijās ar lūgumu palīdzēt grūtā dzīves brīdī ir vienkāršāk, neformālāk. Piemēram, darbinieks vienkārši aiziet pie vadības un izrunā, ka viņam radinieks slimo ar onkoloģiju, tādēļ viņam šobrīd ir nepieciešams atbalsts. Un cilvēks lūdz iespēju kādu laiku strādāt no mājām. Lielajos uzņēmumos un organizācijās tomēr ir svarīgi, lai šāda veida atbalsts būtu nostiprināts arī konkrētās organizācijas pārvaldes vadlīnijās. Šādu jautājumu risināšanu var uzticēt arī arodbiedrībām. Tas ir būtiski tādēļ, ka cilvēki bieži vien paši kautrējas par šādām lietām atklāti runāt, baidās zaudēt darbu. Ja organizācijā ir iekļaujoša un atbalstoša vide, tad tas viss dod drošības sajūtu darbiniekiem, ka viņus grūtā brīdī darbavieta atbalstīs, nevis meklēs viņam aizvietotāju.
Kā Jūs raksturotu situāciju Latvijā šobrīd, cik tālu esam ceļā uz harmoniju starp darbu un ģimeni, kādi ir lielākie izaicinājumi ceļā uz ideālo situāciju, ja tāda vispār ir iespējama?
Ir jāsaprot, ka iekļaujošas un ģimenei draudzīgas vides veidošana ir nebeidzams process, kur gan darba devējs, gan darba ņēmējs nemitīgi mēģina atrast sev ideālo kombināciju darba un privātās dzīves salāgošanā. Ir svarīgi domāt par visām darbinieku grupām, jo šīs vajadzības pēc atbalsta bieži vien ir ļoti atšķirīgas. Tas attiecas gan uz darba organizēšanu, gan darba telpu iekārtošanu, gan pielāgotu darba laiku, gan atbalsta mehānismiem un citiem aspektiem.
Viens no aspektiem, kas būtiski pavirzījies uz priekšu, ir attālināta darba un elastīga darbalaika ieviešana ikdienā. Ja iepriekš liela daļa darba devēju šaubījās par produktivitāti gadījumos, kad darbiniekiem ļauj strādāt no mājām, tad šobrīd ir novērojams, ka produktivitāte bieži vien pat pieaug, ja darbiniekiem dod iespēju pašiem izplānot savu darba dienu. Uzņēmējam svarīgs ir kvalitatīvs rezultāts paredzētajā termiņā. Ja darbinieks to paveic, tad nav svarīgi, piemēram, vai viņam pusdienlaika pauze ir no 12-13 vai no 14-16. Turklāt pēdējie divi gadi parādījuši, ka no mājām var strādāt gan lielo banku kolektīvi, gan valsts iestādes, kas iepriekš bija retums.
Tai pat laikā jāņem vērā, ka ir virkne sarežģījumu, ar ko šajos apstākļos jāsaskaras. Piemēram, bērnu apmācība skolā un ārpus tās šobrīd ir salīdzinoši ierobežota, kas uzliek vecākiem papildu slogu mājās. Tāpat arī ēšana ārpus mājas – ir virkne cilvēku, kas vienkārši nav raduši paši gatavot, un tas aizņem būtisku laiku no darba dienas. Ņemot vērā to, ka bērnu aprūpe visbiežāk ir sieviešu rokās, tad viņām šādos apstākļos var rasties papildu grūtības salāgot darbu ar privāto dzīvi. Tas var ietekmēt arī viņu karjeras izaugsmi. Tādēļ ir svarīgi to savlaicīgi izrunāt ar darba devēju, kā arī ļoti būtiska ir darba devēju izpratne par situāciju un pretim nākšana, vienojoties par visiem draudzīgu kompromisu.
Ja organizācija vēlas izveidot ģimenei draudzīgu darba vidi, ar ko Jūs ieteiktu sākt?
Pirmkārt, tās būtu sarunas, diskusijas ar saviem darbiniekiem, lai identificētu viņu vajadzības. Nav divu vienādu organizāciju, tādēļ arī vajadzības var atšķirties ļoti būtiski. Piemēram, ja uzņēmumā vairāk ir gados jauni un studējoši darbinieki, tad viņu galvenā vajadzība ir salāgot darbu ar studijām. Savukārt, ir organizācijas, kur pamatā strādā vecāki ar bērniem. Tātad viņiem ir būtiska elastīga darba vide un darba laiks, kā arī atbalsts no darba devēja puses neprognozētās situācijās. Katrai no cilvēku grupām var būt citas vajadzības darba un ģimenes dzīves saskaņošanā.
Tāpat ir jāņem vērā, ka var būt situācijas, kuras darba devējs nevarēs atrisināt. Šādos gadījumos risinājums bieži vien ir individuālas vienošanās ar darbinieku par konkrēto situāciju. Pārsvarā organizācijās jau ir gan formālas, gan neformālas prakses. Ir svarīgi tās visu laiku pilnveidot, jo ar laiku mainās gan kolektīvs, gan arī tā vajadzības.
No ģimenei draudzīgas un iekļaujošas darba vides ieguvēja ir visa sabiedrība kopumā. Ja darbinieks nespēj salāgot darbu ar privāto dzīvi, zaudē visi – tas potenciāli var radīt slodzi veselības aprūpei, bērni var būt nepieskatīti, var ciest viņu izglītība, seniori var palikt bez aprūpes. Tādēļ mans novēlējums ir mums kā sabiedrībai kopumā būt vēl empātiskākiem, neatkarīgi no tā, vai esam darba devēji, vai darba ņēmēji. No tā iegūsim mēs visi.
Foto: Dr.philol. Ilze Mileiko (autors: Mārtiņš Zilgalvis, F64).
Ikviens darba devējs var pieteikties Sabiedrības integrācijas fonda programmai “Ģimenei draudzīga darbavieta”, kuras ietvaros gan iegūs novērtējumu esošajām iniciatīvām organizācijā, gan konsultatīvu atbalstu no programmas ekspertiem, lai kopīgi veidotu ģimenei draudzīgu sabiedrību.
Pieteikties programmai iespējams tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv.
