Ik gadu Latvijā visas pašvaldības aktīvi strādā, lai aizvien pilnveidotu saviem iedzīvotājiem ērtu un piemērotu vidi, labiekārtojot un attīstot gan esošās rekreācijas zonas, gan veidojot jaunas atpūtas vietas, kur ģimenēm kopīgi pavadīt laiku.
Būtisks aspekts šādu ieceru realizācijā, nenoliedzami, ir arī iedzīvotāju iesaistei. Aktualizējot jautājumus par pašvaldībā nepieciešamajiem uzlabojumiem, vietvarām ir iespēja pieņemt pamatotus, iedzīvotāju vēlmēs balstītus lēmumus par finansiālo ieguldījumu visnepieciešamākajām iecerēm.
Lai sniegtu pašvaldībām iespēju padalīties ar pērn paveikto, tādējādi ļaujot vienkopus iepazīties ar šo informāciju gan pašu pašvaldību iedzīvotājiem, gan arī, iespējams, smelties idejas citu vietvaru pārstāvjiem, esam apkopojuši pašvaldību sniegto informāciju, un, lūk, Augšdaugavas novadā pērn paveiktais:
Ilūkstē jauns bērnu rotaļu laukums!
Ilūkstes bērnudārzā jaunajai paaudzei pērn radīta labvēlīgāka vide. Veikts kosmētiskais remonts grupiņu telpās un izbūvēts arī jauns bērnu rotaļu laukums pie Ilūkstes estrādes. Laukums veidots tā, lai atbilstu visām mūsdienu drošības sertifikācijas prasībām.
Pastaigu laikā šeit aktīvi pavadīt laiku nāk bērni no pirmsskolas izglītības iestādes, taču jaunās atrakcijas var izmantot gan pavisam mazi bērni, gan arī lielāki. Rotaļu laukums atrodas blakus estrādei, un šie objekti viens otru papildina. Nākotnē apkārtnē plānots izveidot arī slēpošanas trasi un botānisko dārzu.
Savukārt par Raiņa vidusskolas absolventu ziedojumiem pie skolas tapis arī neliels treniņu laukums skolēniem.
Naujenes pagastā jauns tūrisma objekts – Slutišķu gravu taka!
Naujenes pagastā atklāts jauns tūrisma objekts – Slutišķu gravu taka, kas izveidota LEEDER projekta “Tūrisma infrastruktūras sakārtošana un pieejamība Daugavpils novadā” ietvaros. Slutišķu gravas taka atrodas gleznainā vietā Dabas parka “Daugavas loki” teritorijā un savieno Slutišķu ciemu un Slutišķu krauju, ko labiekārtoja Latvijas Valsts meži.
Takas garums ir aptuveni divi kilometri. To var izstaigāt, izvēloties divus dažādas sarežģītības maršrutus. Sarežģītākais maršruts ved cauri vairākām gravām, liekot pievarēt neskaitāmus pakāpienus augšā un lejā, šķērsot koka tiltiņus pāri gravai un ļaujot baudīt Daugavas gleznainās ainavas, spirgto meža gaisu un bagātīgo floru un faunu. Vieglākais maršruts ved gar Daugavas upes krastu. Uzsākot pastaigu no Slutišķu kraujas, var nonākt līdz Slutišķu ciemam un kempingam Daugavas lokos.
Projekta ietvaros vairākās vietās tika izveidotas koka kāpnes, koka tiltiņi pāri gravām, vides objekts “Raganas mājiņa” un divi informatīvie tūrisma stendi, kuros tiek piedāvāta informācija par Slutišķu gravu vēsturisko veidošanos, kā arī pastaigu takas shēma.
Tā kā būvdarbu apjoms bija lielāks nekā paredzēts projektā, vairāki elementi, kuri rotā taku, ir dāvinājums no projekta īstenotājiem, tostarp no amatnieka Valda Grebeža, kurš no koka izveidojis dažādus meža iemītniekus. Pastaigājoties pa taku, var nokļūt pie raganas mājiņas, kurā dzīvo labsirdīga raganiņa, kas uzrauga mežu, vāra čiekuru sīrupu un uzņem tūristus. Raganas mājiņa kalpo kā savdabīgs apmeklētāju skaitītājs – ikviens takas viesis aicināts iemest mājiņas skurstenī čiekuru, lai vēlāk var uzzināt, cik cilvēku viesojās šajā takā.
Gravas, kas izveidojušās Daugavas labā krasta nogāzē, ir īslaicīgi tekošu ūdens plūsmu erozijas veidotas reljefa formas. Šādi veidojumi ir raksturīgi Daugavas senielejai dabas parkā “Daugavas loki”. Pētījumos ir noskaidrots, ka Daugavas senielejas Krāslavas-Kraujas posmā atrodas vairāk nekā 350 gravas, kas veido sazarotu erozijas tīklu. Šeit redzamās gravas ir salīdzinoši īsas – 120 līdz 380 m. To dziļums ir no 7 līdz 12 m, tikai lielākā no gravām sasniedz 20 m dziļumu. Pētnieki pieļauj, ka šīs gravas ir izveidojušās ļoti sen – pēdējā leduslaikmeta beigās, pirms vairāk nekā 12 000 gadiem. Toreiz, kūstot ledus blāķiem, ūdens straumes plūda uz pazeminājumu – topošo Daugavas ieleju – un savā ceļā izskaloja gravas. Mūsdienās gravu gultnēs pēc lietus vai sniega kušanas laikā vērojamās ūdens straumītes tikai nedaudz pārveido šīs senās lineārās erozijas formas. Tāpēc var uzskatīt, ka erozija mūsdienās tikpat kā nenorisinās un gravas var ierindot aprimušo lineārās erozijas formu grupā. To, ka gravas ir aprimušas, parāda arī meža veģetācija, kas sedz gravu nogāzes.
