“Ģimenei draudzīga darbavieta” nav tikai nosaukums – tas ir oficiāls statuss, ko darba devēji var iegūt, īstenojot mērķtiecīgu iekšējās kultūras politiku. Šim statusam organizācijas var pretendēt kopš 2021. gada Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” ietvaros, un šobrīd to ieguvuši jau 150 privātā un publiskā sektora darba devēji. Tomēr, lai to sasniegtu, organizāciju pārstāvjiem ir jāveic virkne priekšdarbu, kur viens no stūrakmeņiem ir pārdomāta iekšējā komunikācija, nodrošinot atgriezeniskās saites iespējamību.
Programmas pamatmērķis ir veicināt ģimenei draudzīgas darba vides veidošanu, veicinot sabiedrībā darba un privātās dzīves līdzsvara iespējas. Tāpēc programmas ietvaros darba devējiem tiek nodrošināts gan informatīvs atbalsts, gan arī ekspertu konsultācijas. Tāpat tiek organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi, apkopota informācija ar labo prakšu piemēriem un iespēja piedalīties motivējošos grantu konkursos.
“Šīs ir tikai dažas no statusu ieguvušo organizāciju priekšrocībām, ko ļoti novērtē gan paši darba devēji, gan darbinieki. Vienlaikus jāsaka, ka ceļš līdz statusa iegūšanai nereti prasa lielu un mērķtiecīgu darbu arī no pašām organizācijām, jo atbilstība statusam tiek izvērtēta pēc daudz un dažādiem kritērijiem. Viens no būtiskākajiem – organizācijas iekšējās komunikācijas kultūra un atgriezeniskās saites iespējas darbiniekiem,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda Ģimeņu atbalsta programmu nodaļas vadītāja Ilze Vārpiņa. “Uzskatām, ka šis ir ļoti svarīgs aspekts, jo ļauj ne tikai uzzināt noderīgu informāciju, sniedzot iespēju pieņemt kvalitatīvākus lēmumus, bet apliecina arī rūpes par veselīgu atmosfēru kolektīvā, vienlaikus veicinot darbinieku profesionālās izaugsmes iespējas un darba un privātās dzīves sabalansēšanu.”
6 pazīmes, kas liecina, ka darba devēja komunikācija ar darbiniekiem ir atvērta, nodrošinot atgriezeniskās saites iespējas:
I.Vārpiņa stāsta: “Nepastarpinātas komunikācija iespējas starp darbiniekiem un vadību bieži ir ļoti efektīvas, jo veicina darba attiecības visos organizācijas līmeņos. Nereti šādu sarunu laikā darbinieki komunicē arī par savām individuālajām vajadzībām un interesējošajiem jautājumiem. Tas, savukārt, nepiespiestā gaisotnē sniedz iespēju pārrunāt arī darba un personisko jautājumu līdzsvaru, izprotot vai šajā jomā ir nepieciešamas kādas papildu darbības, lai veiktu uzlabojumus”.
“Regulāras informācijas nodrošināšana sekmē ne tikai to, ka darbinieki ir informēti par organizācijas politiku un citām aktualitātēm, kas attiecas uz organizāciju, bet sniedz arī darbiniekiem pārliecību, ka darba devējs viņu uztver kā pilnvērtīgu komandas daļu,” skaidro I. Vārpiņa, uzsverot, ka atkarībā no organizācijas lieluma un aktualitāšu intensitātes informācija var tikt pasniegta gan kā ziņu lapa, gan vienkārši e-pasta formā. Taču tai jābūt regulārai un pieejamai visiem darbiniekiem.
“Šādi materiāli būtu uzskatāmi par ikvienas organizācijas iekšējās komunikācijas “higiēnas” pamatkomplektu, jo sniedz darbiniekiem pārskatu par organizācijas politiku, procesiem, vadlīnijām un citiem galvenajiem aspektiem. Turklāt materiāli var būt noderīgi ne tikai jaunajiem, bet arī esošajiem darbiniekiem, piemēram, gadījumos, kad tiem ir kāda jauna ideja, un viņi vēlas pārliecināties par tās atbilstību un lietderību organizācijas mērķu sasniegšanā,” uzsver I Vārpiņa.
Kā iekšējās komunikācijas kanāli šajā gadījumā tiek saprasti, piemēram, Skype, WhatsApp, Slack, MS Teams, u.c. I.Vārpiņa: “Šādu komunikācijas kanālu izmantošanas iespējas nereti ļauj risināt dažādus jautājumus krietni ātrāk, nekā to pieļauj formālas procedūras. Īpaši šobrīd, kad daudzās organizācijās darbiniekiem tiek nodrošinātas attālinātā darba iespējas. Turklāt raitāka saziņa var izrādīties nozīmīga gan vadībai, gan arī darbiniekiem, sekmējot darba produktivitāti. Līdztekus, izmantojot šādus kanālus, būtiski atcerēties par darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tāpēc svarīgi atrunāt, ka ārpus darba laika šāda saziņa pieļaujama tikai īpašās situācijās. Tāpat ieteicams neaizrauties ar izmantoto kanālu apjomu, jo aktīvas informācijas aprites laikā vienuviet tā būs pārskatāmāka un nesarežģīs komunikāciju.”
“Atgriezeniskās saites nodrošināšana par organizācijas darbību ļauj vadībai ne tikai izvērtēt organizācijas stiprās un vājās puses darbinieku un citu iesaistīto pušu skatījumā. Šādā veidā darbinieki var izteikt savu viedokli arī par viņus interesējošajiem jautājumiem, iniciēt papildu idejas un norādīt uz iespējamiem uzlabojumiem. Tostarp saistībā ar ģimenei draudzīgiem aspektiem,” komentē I. Vārpiņa.
Atgriezeniskās saites iegūšanai darba devēji var izmantot aptaujas anketas, veikt darbinieku pārrunas, nodrošināt iespēju sniegt rakstisku viedokli vai priekšlikumus u.c. Būtiski, ka šāda informācijas apmaiņa tiek veikta ar konkrētu, darbiniekiem zināmu regularitāti.
“Ģimenei draudzīgu vērtību un aktivitāšu iekļaušana organizācijas stratēģiskajā dokumentācijā liecina par to, ka šis aspekts ir definēts kā nozīmīgs organizācijas pašreizējajā un turpmākajā darbībā, tādējādi parādot, ka darba devējam rūp viņa darbinieku labsajūta,” skaidro I. Vārpiņa. “Aktivitātes var būt ļoti dažādas – tie var būt dažādi pasākumi, ko organizācija rīko saviem darbiniekiem kopā ar ģimenēm, papildu finansiālais atbalsts svarīgu ģimenes notikumu gadījumā, gan arī mērķtiecīgāka politika, piemēram, risinot, darbinieku pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas iespējas vasarā, lai vecāki var turpināt pilnvērtīgi strādāt. Iespējas, kā organizācijā iekļaut ģimenei draudzīgas vērtības un aktivitātes ir ļoti daudzas. Un ne vienmēr tās prasa nozīmīgu finansiālu ieguldījumu, taču darbiniekiem tās var būt ļoti būtiskas, motivējot viņus būt darba vietai lojālākiem.”
Plašāka informācija par iespējām pieteikties programmai, kā arī statusu jau ieguvušo darba devēju īpaši izceļamie īstenotie labie piemēri darbinieku un viņu ģimeņu atbalstam, kas apkopoti “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu ieguvušo darba devēju labo prakšu katalogā, pieejama www.vietagimenei.lv un Facebook.com/vietagimenei.
“Ģimenei draudzīga darbavieta” ir viena no trim ģimeņu atbalsta programmām, ko realizē Sabiedrības integrācijas fonds. Fonds īsteno arī programmu “Ģimenei draudzīga pašvaldība“, kā arī izsniedz Latvijas Goda ģimeņu apliecības, atbalstot Latvijas daudzbērnu ģimenes, kā arī ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti.
